Jelgavniekiem ir zināmas dzīvokļu un komunālo tiesību problēmas, kas rodas, apkalpojot daudzdzīvokļu fondu, un saistītas ar centrālo siltumapgādi.
Jelgavniekiem ir zināmas dzīvokļu un komunālo tiesību problēmas, kas rodas, apkalpojot daudzdzīvokļu fondu, un saistītas ar centrālo siltumapgādi. Vai likums un pilsētas tiesību struktūras sargā komunālo pakalpojumu patērētājus no tiesību pārkāpumiem dzīvokļu un komunālo saimniecību jomā?
Jelgavas daudzdzīvokļu fondā ir apmēram 650 māju, no tām 530 apsaimnieko NĪP, kas praktiski darbojas kā monopols – klienti nekur neaizies, tādēļ nav stimula apzinīgi strādāt. Līgumos ar NĪP par apsaimniekošanu nav noteikts, cik saņem NĪP par pakalpojumiem.
Gribu paskaidrot, ka katram īpašniekam, kas noslēdzis līgumu ar NĪP par apsaimniekošanu, ir tiesības saņemt finanšu atskaiti. (LR Civillikuma 2305 p. un Satversmes 104 p.). Saeimas deputāta A.Aleksejeva kunga uzdevumā esmu iesniedzis NĪP direktoram pieprasījumu par NĪP īres maksas līdzekļu izlietošanu. Atbildi pēc būtības neesam saņēmuši.
Saskatot noraidījumā nevēlēšanos uzrādīt, kur tiek tērēti līdzekļi, esam nosūtījuši iesniegumu Valsts policijai ar lūgumu veikt revīziju NĪP. Pēc mēneša saņēmām atteikumu ierosināt krimināllietu, kaut gan iesniegumā tas nebija prasīts. Protams, revīzija NĪP netika veikta.
Pēc juristu domām, sniedzot iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tika pārkāptas Krimināllikuma normas – pakalpojumu kvalitāte. Tādas lietas Jelgavas policija vienkārši neizmeklē, jo Ekonomikas policijas operatīvie darbinieki neatrada nozieguma sastāvu. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā esmu uzrakstījis trīs sūdzības par Krimināllikuma pārkāpumiem manā mājā apkalpošanas procesā, bet krimināllieta netika ierosināta. Vienu iesniegumu policija vienkārši pārsūtīja atbildētājam.
Lūk, pilsētnieku tiesību pārkāpuma piemērs komunālo pakalpojumu saņemšanā. Pirms dažiem gadiem Jelgavas iedzīvotājiem nelikumīgi tika uzspiests vasaras tarifs par siltumenerģiju, kuru vasarā pilsētnieki nesaņēma. Tas turpinājās divas sezonas. Iejaucās prokuratūra, un tarifs tika atcelts, tomēr no samaksātiem rēķiniem tika atdots tikai 70 procentu, bet kur palika pārējie 30, ir mīkla līdz pat šai dienai. Varbūt Dome atbildēs uz šo jautājumu?
Katru vasaru iedzīvotājiem tiek izsūtīti rēķini par dvieļu žāvētājiem vannas istabā. Summas ir iespaidīgas – četri līdz astoņi lati. Sabiedrisko pakalpojumu regulatora speciālisti uzskata, ka siltumenerģijas maksimālais daudzums dvieļu žāvētavās nav vairāk par trim latiem. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji saņem rēķinus par daudz lielāku siltuma daudzumu, nekā viens dvieļu žāvētājs tehniski spēj patērēt.
