No šā mācību gada valstī ieviesta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā pirmsskolas apmācība, ko paredz Izglītības likums.
No šā mācību gada valstī ieviesta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā pirmsskolas apmācība, ko paredz Izglītības likums. Mācību gads tuvojas noslēgumam, un sešgadīgie bērni pēc obligātās pirmsskolas apmācības nākamgad dosies uz 1. klasi. Cik labi viņi tai būs sagatavoti, atkarīgs no pedagogiem, vecākiem un pašiem bērniem.
Jelgavā reģistrēti 2239 pirmsskolas vecuma bērni, no kuriem 1047 ir piecgadīgie un sešgadīgie. No viņiem pirmsskolas izglītības iestādi jau agrāk apmeklējis 940 bērnu, bet no septembra obligāto apmācību uzsākuši vēl apmēram 103 mazuļi. Taču, kur palikuši citi bērni, kādēļ arī viņi neapgūst obligātās apmācības kursu? Atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem lūdzām Jelgavas Izglītības pārvaldes metodiski informatīvā centra pirmsskolas metodiķi Māru Liepnieci, bet pieredzē par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto apmācību sākumskolā ar bērnudārza grupām ar «Ziņām» dalās metodiķe Ieva Dakne.
Lasīt un rakstīt nav jāmāk
Māra Liepniece stāsta, ka jau mācību gada sākumā apmeklētas to bērnu dzīvesvietas, kuri nav uzsākuši obligāto pirmsskolas apmācību. Vairāki vecāki kopā ar atvasēm atstājuši pilsētu vai valsti un nav ziņojuši par savu atrašanās vietu. Noskaidrots, ka obligāto apmācību nav uzsākuši arī vairāki sociālā riska ģimeņu bērni. Bijuši gadījumi, kad bērns apmeklē bērnudārzu citā pilsētā vai rajonā.
Pilsētā ir 14 pirmsskolas izglītības iestāžu, un vecāki var izvēlēties, kurā bērnam apgūt obligāto apmācību. Lai atvieglotu vecāku rūpes, to vajadzētu darīt savai dzīvesvietai tuvākajā pirmsskolas izglītības iestādē. Dažus varbūt māc satraukums, ka bez obligātās pirmsskolas apmācības bērnu neuzņems 1. klasē. M.Liepniece skaidro, ka pirmsskolas izglītības iestāde bērnam, dodoties uz skolu, izsniedz izziņu, ka viņš beidzis obligāto kursu, taču neviena skola nav tiesīga neuzņemt bērnu 1. klasē tikai tādēļ, ka viņam tādas nav. Protams, neatbildēts paliek jautājums, kā bērns jutīsies līdzās vienaudžiem, kas būs sagatavojušies skolai. Turklāt par izvairīšanos no obligātās pirmsskolas izglītības, vecākus var saukt pie atbildības, kā to paredz likumi.
Izvērtēt palīdz psihologs
Vecāku līdzfinansējums, kas noteikts ar Domes lēmumu par uzturēšanos pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ir seši lati. Tā ir iestādes uzturnauda, par ko tiek segta maksa par siltumu, ūdeni, laboti jumti un veikti citi remontdarbi. Maznodrošināto vecāku bērniem ir iespēja Sociālo lietu pārvaldē aizpildīt deklarāciju un saņemt uzturnaudas atlaidi. I.Dakne stāsta, ka 7. bērnudārzā pirmsskolas apmācības kursu šogad apgūst ap 70 bērnu, jaunpienācēju nav bijis daudz.
«Mūsu iestādes priekšrocība ir tā, ka mums ir pašiem savs psihologs, kas strādā ar bērniem, apzina viņu grūtības un problēmas, lai pedagogs tālāk varētu strādāt individuāli. Speciālists arī izvērtē, vai bērns ir psiholoģiski gatavs skolai. Protams, ir vecāki, kas nebaidās apgalvot, ka viņu bērns, kas varbūt ne dienu nav bijis bērnudārzā, ir gatavs skolai,» stāsta I.Dakne.
Viņa uzsver, ka skolā ļoti jūtams, vai bērns pirms tam apmeklējis bērnudārzu vai ne. Obligātā pirmsskolas apmācība ir tikai apsveicama, jo tā balstīta uz bērna attīstību, kas sevī ietver psiholoģisko, fizisko, intelektuālo sagatavotību un socializāciju. Par bērna spējām un problēmām šajās jomās būtu jāzina arī vecākiem, tādēļ būtu apsveicami, ja katrā pirmsskolas izglītības iestādē būtu pieejams psihologs, kas varētu izvērtēt un ieteikt, ko bērnam nepieciešams pilnveidot arī mājas apstākļos.
Maldīgs ir daudzu vecāku priekšstats par to, ka jau bērnudārzā mazulim obligāti jāiemācās rakstīt un lasīt, lai skolā tam neveltītu lieku laiku. Pagaidām tas nav ietverts pirmsskolas izglītības programmā un nav būtiskākais, tiesa, bērni iepazīstas ar burtiņiem:
«Bieži vecāki baidās, ka viņa bērns vēl ir par mazu, lai jau bērnudārzā mācītos lasīt. Ne jau lasīšanas un rakstīšanas prasme nodrošinās to, vai bērns skolā varēs sekmīgi mācīties. Viņam jābūt attīstītam visā – gan fiziski, gan garīgi. Svarīga ir saskarsme. Bērnudārza apmācība balstīta uz rotaļām, spēlēm. Ja pedagogs labi pārzina mācību metodes un veidus, var ļoti daudz ko apgūt jau bērnudārzā,» skaidro M.Liepniece. Lietišķo pētījumu dati liecina, ka pamats (labais vai sliktais), kas bērnam ielikts līdz sešu gadu vecumam, skolā nemainās.
Bērnu problēma – runa un valoda
M.Liepniece rāda pētījuma rezultātus, kādi veikti, pārbaudot pirmsskolas vecuma bērnu veselību. No 1047 piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem apmēram 358 konstatēti runas un valodas attīstības traucējumi. Ar viņiem svarīgi jau bērnudārza vecumā strādāt logopēdam un mēģināt pēc iespējas ātrāk novērst problēmas, kas vēlāk skolā var traucēt mācībās un ir grūtāk novēršamas. Speciālisti kā vienu no problēmas cēloņiem min bērnam paaugstināto hipo vai hipermuskuļu tonusu, kas vēlāk var parādīties kā logopēdiska problēma. 21 bērnam nepieciešama psihiatra neirologa palīdzība, bet vēl 15 konstatēti dažādi stājas defekti.
Aprīļa beigās un maija sākumā Izglītības pārvaldes speciālisti iecerējuši apmeklēt visas pirmsskolas izglītības iestādes un iepazīties, kā tiek organizēts pedagogu darbs, kāda ir apmācība, aplūkot, ko bērni apguvuši un kā jūtas vienaudžu vidū.
M.Liepniece atgādina, ka ir pats piemērotākais laiks pieteikt savas piecgadīgās atvases bērnudārzā pirmsskolas obligātajai apmācībai.
