Vārds «Landesgartenschau», burtiski tulkojot, nozīmē «Federālās zemes dārzu skate», bet cilvēku apziņā tie varētu būt Dārzu svētki ar lielo burtu.
Vārds «Landesgartenschau», burtiski tulkojot, nozīmē «Federālās zemes dārzu skate», bet cilvēku apziņā tie varētu būt Dārzu svētki ar lielo burtu. Dārzu mīļotājiem un speciālistiem būtu interesanti braukt uz Vāciju katru gadu, jo šo pasākumu plāni kļūst arvien interesantāki, grandiozāki un modernāki. Turklāt Vācija nav tālu.
Tiesības rīkot Dārzu svētkus ir liels gods. Plāns pašlaik sastādīts līdz 2011. gadam. Pērn tie notika Vācijas pilsētā Kronahā, kas atrodas Bavārijā uz ziemeļiem no Nirnbergas, savukārt šogad uz svētkiem aicina Gronau pie pašas Holandes robežas, kā arī Holandes pilsēta Lossera.
Svētkiem naudu netaupa
Dārzu svētkiem vācieši gatavojas ar vērienu: celtniecībai paredzēts iztērēt 7,3 miljonus eiro, astoņus miljonus eiro izmaksā zemes gabala īre, noliktavas, kā arī kārtības un tīrības uzturēšana, 5,3 miljonus eiro – izstāžu iekārtošana, pasākumi un administrācijas izdevumi.
Kronaha šim pasākumam bija pieteikusies un tika apstiprināta 1991. gadā. 1997. gadā notika arhitektu konkurss. Tas noteica svētku galveno koncepciju un atsevišķu izstāžu un pasākumu ārējo veidolu. No 17 hektāriem kopējās platības 110 000 kvadrātmetros bija ierīkotas izstādes, tajā skaitā 40 000 kvadrātmetru lielajā hallē (kādreizējos lidmašīnu angāros). Svētkiem gatavojoties, tika pārvests vairāk nekā 200 000 tonnu zemes un izvests 130 000 tonnu atkritumu, pārcelta metāllūžņu savāktuve, minerāleļļu tirgotava un vēl citas industriālas būves, veikta zemes sanācija. Rodahas upes krasti tika padarīti droši pret plūdiem, faktiski atgūts 30 000 kvadrātmetru drošas zemes. Izstādes moto: «Jaunais krasts».
Milzu stādījumi
Pavasara un vasaras puķu stādījumi (ap 120 000 stādu) aizņēma 4000 kvadrātmetru. Dobes bija iekārtotas saskaņā ar izstādes koncepciju – no pilsētas uz parku un no parka brīvā dabā. Viengadīgo puķu stādījumus citugad aizstās ar zālāju, bet paliks daudzgadīgie stādījumi, īpaši rozes, arī koki un dekoratīvie krūmi.
Dobes un stādījumi bija atdalīti ar zālājiem, lai katrs varētu ieiet «vidū», krāsas siltas un spēcīgas. Dekoratīvie koki un krūmi ar krāsainām lapotnēm vēl pastiprināja pilsētas parka stilu un moderno izskatu. Daļa stādījumu simboliski atveidoja «traucējošo», otra daļa – dabai draudzīgo vidi. Ar krāsām un formu tika panākts, ka baltie, gaišzilie, dzeltenie augi (draudzīgie) sākumā nedaudz, tad arvien noteiktāk guva uzvaru un dominēja pār «ļaunajiem» stādījumiem, kas bija izvēlēti melnā, brūnā, purpursarkanā vara krāsā.
Parka daļa, kas atradās tuvāk upju pļavām, bija iekārtota kā Noskaņu dārzs – zemnieku sētas puķes, bišu stropi, tauriņu māja, vīteņrozes gādāja par idillisku saskaņu un lielisku pāreju no parka brīvā dabā.
Pastaiga pa dārzu
Tieši pie Kronahas vecpilsētas atrodas galvenā ieeja. Pirmais puķu dārzs ar mainīgiem stādījumiem un smilšakmens skulptūrām no mākslinieku biennāles. Caur 200 metru garu liepu aleju ceļš veda līdz skatuvei ezerā. No krastmalas terases bija redzams Haslahas upmalas parks un īpaši iekārtotais renesanses Paradīzes dārzs.
Parka dienvidaustrumos bija piedzīvojumu jeb spēļu laukumi. Mazie varēja spēlēties ar ūdeni un smiltiņām, lielākie kāpt lielajās liepās. Slidkalniņi un spēles piemēroti arī bērniem ar īpašām vajadzībām.
Svētku galvenais akcents, protams, ir profesionālās izstādes. Tiek lēsts, ka tās apmeklēja ap 600 000 cilvēku. Dārzus un mainīgās ekspozīcijas iekārtoja speciālisti no visas Oberfrankonijas. Darbojās informācijas centrs dārzniekiem un floristiem, tirgus, puķu skates, balkonu un terašu ziedu skates, bija izstādīti augļu koki, vīnogulāji, stādaudzētavas rādīja savu sortimentu, ainavu arhitekti bija iekārtojuši Nākotnes dārzu, sniedza konsultācijas.
Nozīmīga loma bija Kronahas iedzīvotājiem, skolām un brīvprātīgajiem, kas atbalstīja lielu daļu izstādes pasākumu ar savu darbu. Faktiski tie bija lieli svētki visas vasaras garumā ar mūziku, teātra uzvedumiem, kulinārijas gardumiem un citiem pasākumiem. Katru svētdienu brīvā dabā notika dievkalpojumi un bija īpaša tikšanās vieta meditācijai. Ezera krastā bija izveidota skatuve un 600 sēdvietu. Galvenā vieta, kur notika koncerti un uzvedumi, bija Nākotnes dārzs, ko iekārtoja Bavārijas Lauksaimniecības ministrija. Tas saglabājies arī pēc Dārzu svētkiem kā ieguldījums Bavārijas skaistumā. Dārzu svētkos privātpersonām tika piedāvāts kļūt par krustvecākiem kādam parka kokam. Tā kā tur aug lielāki un mazāki kociņi, par šādu godu bija divas cenas: 500 un 250 eiro. Par 250 eiro ikviens varēja pielikt plāksnīti ar savu vārdu arī kādam parka soliņam.
Dārzu svētki šogad
Šogad Dārzu svētki notiks Gronau pilsētā (sīkāka informācija atrodama interneta mājas lapā ). Tur pastāvīgi darbosies bērnu laukumi, ūdens urdziņas, avotiņi un pumpīši, kur spēlēties, būs bērnu spēļu laukums mežā, ainavu arhitekti izveidos noskaņu dārzus (būs Maigais, Melanholiskais, Pārdomu dārzs), Dārzu salu – augu piramīdas, ūdens labirintu –, Smaržu dārzu. Par brīvu varēs izmantot izstādes velosipēdus, gan, lai apbraukātu teritoriju, gan, piemēram, «aizlaistu» līdz Holandei.
Vēl kāda lieliska iespēja: no 25. aprīļa līdz 12. oktobrim notiek starptautiska dārzu izstāde «IGA Rostock 2003», kura jau nosaukta par «Dārzkopju olimpiādi» un kuru var salīdzināt ar pasaules «Expo» šajā nozarē. Šajā piejūras pilsētā tematiskie dārzi, kas būs teiksmaini, dramatiski vai filosofiski, viens ar otru kontrastēs un vienosies 100 hektāru platībā. Arī Rostokā paredzēta plaša kultūras programma. Starp citu, šajā «Dārzkopju olimpiādē» savu paviljonu iekārto arī mūsu valsts dārzkopji.
Dārzu svētku kalendārs
Šogad paredzēti šādi pasākumi:
23.05. – 9.06. – puķes dobēm un balkoniem;
13.06. – 30.06. – bonsai, fen šui, minidārzu ainavas;
4.07. – 21.07. – Holandes dienas – puķes oranžā;
25.07.– 4.08. – Rožu kāzas (rozes dažādos svētku noformējumos, pušķos, dekorācijās);
8.08. – 25.08. – vasaras puķes;
29.08. – 15.09. – «Raganu virtuve» – ārstnieciskie augi, receptes, arī sulas, ievārījumi un citi brūvējumi;
19.09. – 8.10. – krizantēmas, alpu vijolītes, balkonu un istabu puķes.
Būs īpašas «lielās dienas»
Par «lielajām dienām» Dārzu svētkos saucamas amatnieku dienas (kalējs, rotkalis, tīklu metējs, pinējs, galdnieks, bišu stropu meistars
u. c.), retro auto dienas. Izstādē koncertēs Glena Millera orķestris. Būs starptautiskais leijerkastnieku festivāls, Pītera Breigela dienas, kad cilvēki tērpsies kā slavenā flāmu mākslinieka laikā. Iecerēti džeza svētki, pūtēju orķestru salidojums, neskaitāmi brīvdabas koncerti, starptautiskie ielu teātru un ielu muzikantu festivāli, folkloriāde ar dalībniekiem no teju visiem kontinentiem, būs pat gospeļu koris no Ņūorleānas, ugunsdzēsēju ūdens svētki vakara apgaismojumā, gaisa balonu svētki, vēsturisko kostīmu diena, seno kariešu un ratu diena, kad par velti varēs vizināties visā lielajā platībā starp divām valstīm, un daudz kas vēl.
Tālrunis sīkākai informācijai – 7703300, 9502503.
E – pasts: .
Interneta mājas lapā var iepazīties ar iepriekš notikušo svētku aprakstu.
***
Uz šiem pasākumiem kopā ar firmu «GORBANTS» šovasar varēs doties trīs reizes – noteiktos datumos, lai būtu iespēja izbaudīt vismaz vienu no «lielajām dienām». Īpaši tiek organizēts arī brauciens uz starptautisko dārzu dizaina izstādi Rostokā.
«IGA Rostock». 17.07., 6 dienas, Ls 158. Starptautiska puķkopības un dārzu dizaina izstāde.
LIELIE DĀRZU SVĒTKI GRONAU (Vācija). 9 dienas, Ls 203.
12.06., 28.07., 17.09.
KŪRORTS HARCA KALNOS. SANGERHAUZENAS ROŽU DĀRZA 100 gadu svinības. Jaunas rožu šķirnes prezentācija.
9.07., 22.08., Ls 146. Brokastis, vakariņas, mūsu iemīļotais **** «Parkhotel».
ŠVEICE – BODENES ezers. MAINAU PUĶU SALA. 27.04., 18.05., 15.06., 13.07., 17.08., 21.09., Ls 152. Bagātīga programma ar viesu karti. Pacēlāji kalnos, kuģis ezerā, Salemas klosteris, Lihtenšteina, Alpu siera muzejs, ūdensparks un saunas.
