Pēdējos pāris gados katram jelgavniekam noteikti iznācis atzīt, ka pamazām arī mūsu pilsētā ar labiekārtošanas darbiem šis tas sāk sakārtoties.
Pēdējos pāris gados katram jelgavniekam noteikti iznācis atzīt, ka pamazām arī mūsu pilsētā ar labiekārtošanas darbiem šis tas sāk sakārtoties. Proti, jūtama pozitīva kā pašvaldības, tā arī uzņēmēju rosība. Vienīgi žēl, ka to ik uz soļa nomāc virkne destruktīvi orientētu indivīdu, kas mīļotās atraidījuma vai pārmērīgas sīvā lietošanas dēļ ik pa laikam, demonstrējot savu muskuļu spēku, demolē pilsētas infrastruktūras un ainavas elementus. Iecienītākie vandaļu objekti tradicionāli ir «Lattelekom» taksofonu kabīnes, jauniestādītie kociņi un citi apstādījumi, soliņi pilsētas parkos un skvēros, kā arī laternu stabi, kuru apskādēšanā mūsu pilsētas «patrioti» iegulda ne mazums pūļu un enerģijas. Šis savdabīgais izklaides veids – pilsētas demolēšana – pēdējos gados kļuvis gluži vai par modes lietu, jo reti varam atrast nesabojātu taksofona kabīni vai autobusu pieturu paviljonu, nerunājot nemaz par apstādījumiem, kas jau pirmajā naktī tiek izzagti, bet ar rīta gaismiņu kāds vieglas peļņas tīkotājs tos pilsētniekiem piedāvā iegādāties tirgū.
Līdz šim diemžēl visas Domes realizētās aktivitātes ar mērķi novērst postījumus cietušas neveiksmes. Tomēr, par spīti vandaļu rīcībai, nav mazinājusies apņēmība turpināt pilsētas labiekārtošanu.
Lai efektīvāk cīnītos pret huligānu postījumiem, Jelgavas Dome no 1. maija nolēmusi piešķirt naudas balvas tiem, kas palīdzēs atklāt destruktīvi orientētos «brašuļus». Protams, var diskutēt par to, cik ētiski ir piedāvāt atlīdzību par elementāru pilsoņa pienākumu pildīšanu, ziņojot par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvi sodāmu rīcību, kas civilizētā sabiedrībā būtu pašsaprotami. Tādēļ jāapšauba, vai šāds solis ir labākais veids, kā motivēt iedzīvotājus uz pilsonisko līdzatbildību.
Der pat atcerēties gadījumu, kad Liepājas laikraksts «Kurzemes Vārds» atteicās publicēt Simona Vīzentāla centra aktīvista Eiframa Zurofa reklāmu, kurā tika solīta 10 tūkstošu dolāru atlīdzība tiem, kas uzrādīs pierādījumus par vietējo iedzīvotāju līdzdalību Otrajā pasaules karā realizētajā hitleriskās Vācijas holokaustā. Visi plašsaziņas līdzekļu eksperti kā viens norādīja, ka «Kurzemes Vārda» administrācija rīkojusies atbilstoši informācijas līdzekļu ētikas prasībām.
No ētikas viedokļa starp Jelgavas Domes izsludināto konkursu un Vīzentāla centra reklāmu var vilkt zināmas paralēles, jo diezin vai piesolīt naudu par «stučīšanu» ir labākais risinājums. Kaut gan praksē šī Valsts drošības komitejas metode sevi parasti ir visai labi apliecinājusi. Te der atcerēties veco labo parunu «Latvietis latvietim latvietis», jo cilvēku nenovīdībai brīžiem nav robežu.
Savukārt, no otras puses, jāpiekrīt, ka līdz šim izmantotās nerepresīvās metodes nekādi nav iespaidojušas postījumu kvantitāti, jo katru gadu pilsētas administrācija organizē labiekārtošanas talkas, tajās iesaistot gan skolēnus, gan citus interesentus, tomēr situācija neuzlabojas. Ar šīm talkām tiek aizstāvēta ideja, ka katram normālam cilvēkam necelsies roka salauzt to, ko pats veidojis vai salabojis. Par nozēlu, šī jaukā ideja praksē sevi neattaisno, un tie paši Raiņa parka soliņi jāatjauno pat vairākas reizes sezonā.
Acīmredzot jāatzīst, ka jelgavnieku uzvedības kultūra vēl joprojām jāveido ar «mieta» palīdzību, piemērojot soda neizbēgamības principu, kas visai efektīvi darbojas Ventspilī. Šajā pilsētā ar rītdienu ir ieviesta gan videonovērošana, gan pastiprinātas pašvaldības policijas patruļas, līdz ar to gandrīz vai katrs pārkāpums, nešķirojot to smagumu (nomests izsmēķis vai salauzts soliņš), tiek fiksēts un sodīts. Pieredze liecina, ka represīvās metodes ir pašas iedarbīgākās cīņā pret plānā galdiņa urbējiem, kas pamanās sabojāt visu jauko, ko pacentušies izdarīt tie, kuriem rūp sava pilsēta.
Vislabākais soda veids pilsētas postītājiem visdrīzāk varētu būt sabiedriski derīgie darbi, iesaistot šos «spēkavīrus» pilsētas labiekārtošanā. Tā tiks realizēts arī soda virsuzdevums – dot likumpārkāpējam iespēju laboties. Turpretim naudas sods vai administratīvais arests tikai vēl vairāk satracinās un mudinās atriebties, nodarot lielākus postījumus.
Nobeigumā atliek tikai izteikt cerību, ka katrs sevi cienošais jelgavnieks, kas uzdrošināsies ziņot par postītājiem, uzskatīs zem sava goda saņemt atlīdzību par tiešo pilsoņa pienākumu pildīšanu un pašvaldība atvēlētās naudas prēmijas varēs novirzīt pilsētas labiekārtošanai.
