Kamēr Latvijā turpinās diskusija par naturalizācijas nepieciešamību, 30 jelgavnieku šonedēļ kļuva par mūsu valsts pilsoņiem.
Kamēr Latvijā turpinās diskusija par naturalizācijas nepieciešamību, 30 jelgavnieku šonedēļ kļuva par mūsu valsts pilsoņiem.
Jauno pilsoņu vidū bija dažāda vecuma cilvēki, sākot no divdesmitgadniekiem un beidzot ar sirmgalvjiem (tieši viņi nereti ir paraugs pārējiem ģimenes pārstāvjiem, kuri kavējas iegūt pilsonību). Vairāki gados jauni puiši neslēpa, ka naturalizējušies, lai varētu dienēt Latvijas armijā. Iepriekšējos gados gan bija vērojama tendence, ka Latvijas pilsonību viņi centās iegūt tikai pēc 27. dzimšanas dienas, jo tas pasargāja no iesaukšanas armijā, taču tagad šī parādība sākusi izzust.
Viens no jaunajiem pilsoņiem, saņemot pilsonību apliecinošo dokumentu, atzina, ka ir pateicīgs par viņam izrādīto uzticību, ļaujot naturalizēties. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka visi jaunie pilsoņi ļoti labi mācēja nodziedāt Latvijas himnu, ar kuru tika atklāts svinīgais pasākums.
E.Aldermane uzrunā lūdza pievērst uzmanību valsts himnas vārdiem «Dievs, svētī Latviju». «Tas nozīmē – Dievs svētī katru no mums,» uzsvēra Naturalizācijas pārvaldes priekšniece. Viņas emocionālā uzruna vairāku klātesošo acīs lika parādīties aizkustinājuma asarām.
Līdz marta sākumam Latvijā bija naturalizējušies 60 000 nepilsoņu, taču E.Aldermane «Ziņām» atzina, ka daži ieņēmuši nogaidošu pozīciju. «Atsevišķi politiķi nepilsoņiem iedveš viltus cerību, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, cittautieši mūsu valsts pilsonību iegūs automātiski. Varu teikt, ka tā tas noteikti nenotiks,» uzskata E.Aldermane.
Jelgavā ir 18 000 nepilsoņu, un lielākās problēmas naturalizācijas procesā rodas valodas nezināšanas dēļ. Tiesa, jaunie pilsoņi vienbalsīgi atzina, ka eksāmeni nemaz neesot bijuši tik grūti un viņi velti baidījušies.
