Šāda nosaukuma nodaļa ir Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pasākumu plānā, pēc kura patlaban strādā operatīvie dienesti. Ar nelielām piebildēm publicējam astoņus pie mums iespējamo ekstremālo situāciju raksturojumus.
Šāda nosaukuma nodaļa ir Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pasākumu plānā, pēc kura patlaban strādā operatīvie dienesti. Ar nelielām piebildēm publicējam astoņus pie mums iespējamo ekstremālo situāciju raksturojumus.
1. Vides radioaktīvais piesārņojums
Tāds piesārņojums rodas, ja atmosfērā tiek izsviesti ilgmūža vai īsmūža radioizotopi. Jelgavas pilsētā un rajonā nav uzņēmumu un iestāžu, kas izmanto radioizotopu materiālus. Arī Ignalinas, Sanktpēterburgas, Somijas un Zviedrijas AES avāriju gadījumos mūsu reģions neiekļūst apdraudēto skaitā, taču varētu būt novērojams radioaktīvā fona paaugstinājums (dabīgais radioaktīvais fons Latvijas Republikas teritorijā ir 12 – 20 mikrorentgenu stundā). Tādā gadījumā jāveltī uzmanība radiācijas starojuma līmeņa nepārtrauktai kontrolei.
Kosmisko aparātu avāriju gadījumā, tiem nokrītot uz Zemes, tiks saindēta teritorija 20 – 30 kilometru rādiusā. Briesmas draud no avārijām transportā, kas pārvadā radioizotopus (piemēram, medicīnas vai zinātniskās pētniecības vajadzībām – red.). Pēc statistikas datiem, līdz šim caur Jelgavas dzelzceļa mezglu šādas kravas nav transportētas, bet par radioizotopu pārvadājumiem automaģistrālēs patlaban uzskaites nav.
2. Indīgo jeb toksisko vielu noplūdes
Pēc avārijas, kuras dēļ notikusi indīgas vielas noplūde, parasti veidojas indīgo tvaiku mākonis. Tas ir tiešais briesmu avots, kas apdraud apkārtējo iedzīvotāju, uzņēmumu darbinieku un glābšanas pasākumos iesaistīto cilvēku veselību un dzīvību. Liela nozīme ir arī meteoroloģiskajiem apstākļiem, kuriem ir noteicošā loma indīgā mākoņa izplatības dinamikā.
Jelgavas teritorijā ir trīs šajā ziņā bīstami objekti. A/s «Zemgales piens» saldēšanas iekārtās ir trīs tonnas amonjaka, arī a/s «Jelgavas Gaļas kombināts» saldēšanas iekārtās ir līdzīgs tā daudzums, bet Jelgavas dzelzceļa mezglā vienā pašā cisternā var būt sešdesmit tonnu amonjaka. Nav grūti aprēķināt, ka vienā vilciena sastāvā varētu būt pat vairāki tūkstoši tonnu amonjaka. Cik nopietni tiek vērtētas situācijas, kad iespējama indīgo gāzu gāzu noplūde, liecina pagājušas nedēļas ugunsgrēks Rīgas Gaļas kombinātā. Amonjaks tur bija noplūdis nedaudz un lēni, nenodarot jūtamu postu apkārtējiem, taču ugunsgrēka dzēšanas vietā ieradās pats Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Jānis Straume. Iespējamās amonjaka cisternu avārijas ir pats bīstamākais, kas varētu draudēt Jelgavai, kur dzelzceļš iet gandrīz vai cauri pilsētas centram. Rajonā sevišķi bīstamas ir neapsargātās dzelzceļa pārbrauktuves. To beidzamā laikā ir kļuvis vairāk.
3. Ugunsbīstamo vielu noplūdes
Līdzīgi kā ar indīgajām vielām, lielākais drauds ir dzelzceļš, uz kura katastrofas ar lielu degšanu Jelgavā un tās apkārtnē notikušas 2001. gada 2. martā pie Līvbērzes stacijas un 1989. gada 22. oktobrī pilsētā pie tā saucamās Šauļu rampas. Pie šīs riska grupas objektiem pieder arī degvielas uzpildes stacijas (DUS), tās pilsētā un rajonā ir septiņas. Rajonā šiem objektiem klāt vēl jāpieskaita dīzeļdegvielas, naftas, un dabas gāzes maģistrālie cauruļvadi. Sevišķi bīstama ir dīzeļdegvielas maģistrāle, ko ļoti iekārojuši zagļi. Šajā vadā ir saurbts desmitiem caurumu, nelegālu pieslēgumu. Tos policijai atklāt nav vienkārši, bet tie bieži radījuši lauku vides piesārņojumu un pat ugunsgrēkus.
4. Avārijas enerģētikas objektos
Pie ārkārtējām situācijām enerģētikā pieskaitāma atslēgšanās un piespiedu ierobežošanas grafika ieviešana sakarā ar pēkšņu jaudas deficītu sistēmā dabas stihijas (atmosfēras pārspriegumi, plūdi, vētras, sniegputeņi, zemas temperatūras, apledojumi), energoapgādes objektu postījumu dēļ. Līdzīgas lietas saistītas ar avārijām gāzes, ūdens un siltumapgādes sistēmās, kā arī kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Šajā ziņā sevišķi liktenīgu notikumu Jelgavas vēsturē nav bijis. Jelgavniekiem (Dienvidu elektrisko tīklu vīriem) iznācis pamatīgi nostrādāties, likvidējot 1967. un 1969. gada rudens orkānu sekas, taču tas vairāk saistīts ar Kurzemi, kur kolhoznieku raktie stabi vietām bija lūzuši kā sērkociņi.
5. Lielie ugunsgrēki
Jelgavas un tai piegulušie meži un purvi ne pēc to ugunsbīstamības klases, ne izvietojuma pilsētai tiešus draudus nerada. Dzīvojamo māju un iestāžu, uzņēmumu nokļūšana bīstamas siltumizstarošanas zonā ir maz iespējama. Izņēmums ir atsevišķas ēkas un dārza mājiņas Būriņu meža malā pie Baložu kapiem. Ugunsgrēku gadījumā Kaigu un Drabiņu purvu kūdras iegulas var ietekmēt situāciju Jelgavā, Kalnciemā un tuvākajās apdzīvotajās vietās tikai ar vēja atnestajiem dūmiem. Taču prakse liecina, ka šis attālums ir pietiekami liels, lai dūmu koncentrācija nekādus īpašus pasākumus organizēt neprasītu.
Arī pilsētā dzīvojamo kvartālu apbūves blīvums un ēku ugunsizturības pakāpes izslēdz vienlaidu ugunsgrēku rašanos (kādas ēkas aizdegšanos cita ugunsgrēka siltumizstarošanas dēļ). Daži izņēmumi ir iespējami vecās koka apbūves rajonos. Vienīgie objekti, kas var radīt ugunsgrēkus ar izplatīšanos lielā teritorijā, ir Jelgavas dzelzceļa mezgls, apvienība «Larelini», a/s «Mašīnbūves rūpnīca» un Būvmateriālu un konstrukciju rūpnīca.
6. Dabas katastrofas
Statistikas dati liecina, ka katastrofiska vēja iedarbība mūsu pilsētas un rajona teritorijā satopama ārkārtīgi reti. Nav reģistrēti arī lieli sniega sanesumi. Vienīgās problēmas rada plūdi. Vidēji reizi desmit gados plūdu līmeņa atzīmes sasniedz 3,4 – 3,5 metru līmeni. Tad kļūst aktuāls aizsargdambju stāvoklis un, iespējams, veicami operatīvi pretplūdu pasākumi.
7. Masveida saslimšana un sevišķi bīstamas infekcijas
Sanitāri higiēnisko situāciju Jelgavas pilsētā un rajonā ietekmē Rīgas tuvums, ar to saistītā lielā iedzīvotāju migrācija. Turklāt jāņem vērā arī Zemgales zemienes īpatnības – šeit atrodas Latvijā vislielākais leptospirozes dabas perēklis, un līdz ar to mūsu novadā ir valstī augstākā saslimstība ar šo slimību.
Trakumsērga pastāvīgi tiek reģistrēta gan pilsētā, gan rajonā. Pārsvarā ar to slimo meža dzīvnieki, retāk mājdzīvnieki. Ir vēl dažas citas šai kategorijai pieskaitāmas slimības. Jelgava šajā ziņā ir bēdīgi slavena ar venērisko slimību un ērču encefalīta izplatību.
8. Liela mēroga transporta avārijas
Jelgavas pilsēta un rajons ir ļoti intensīvs auto un dzelzceļa tranzīta mezgls. Kaut gan izbūvēts apvedceļš, pilsētas ielas, tilti un dzelzceļa pārbrauktuves ir maksimāli noslogotas. Tādēļ pastāv varbūtība, ka var notikt liela mēroga transporta avārijas un katastrofas (ar trim un vairāk avarējušām transporta vienībām un pieciem un vairāk upuriem vai ievainotajiem). Neprognozējamais kravas saturs, ko varētu pārvadāt avarējušais transports, notikuma vietā var radīt uguns, ķīmiski vai sprādziena bīstamu vidi, kā arī atsevišķos virzienos paralizēt transporta plūsmu.
