Tā kā zināmai cilvēces daļai ir prātā citus un pat sevi iznīcināt, risks palielinās vēl vairāk.
Tā kā zināmai cilvēces daļai ir prātā citus un pat sevi iznīcināt, risks palielinās vēl vairāk. Nav taču nepieciešamas nezin kādas kapitālās izmaksas, lai viena ekstrēmistu grupa iegūtu savā rīcībā masu iznīcināšanas ieročus, jo īpaši, ja tie ir bioloģiskie. Bez šaubām, laiki ir mainījušies.
Kā mēs šajā ziņā jūtamies savā pilsētā un rajonā? Ko mums vajadzētu uzlabot? Diemžēl jāpiebilst, ka Jelgava ir vieta, kur, kā liecina Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu grupas 1994. gadā veiktais pētījums, industriālais risks 800 reižu pārsniedz Nīderlandē pieņemtās drošības normas…
Cik maksāsi, tik droši jutīsies
Jelgavā un rajonā, tāpat kā visā valstī, par katastrofu seku likvidēšanu lielā mērā atbild ugunsdzēsēji. Padomju un «aukstā kara» laika laika civilās aizsardzības dienesta, kura pārstāvji bija katrā lielākā iestādē un uzņēmumā, vairs nav. Ugunsdzēsēji ne tikai dzēš, bet arī glābj slīkstošos, atbrīvo avarējušu automašīnu vrakos saspiestos. Ja zemestrīcē vai nezin kā citādi sagāztos kāda māja, zem kuras drupām būtu palikuši cilvēki, tad arī pirmais darbs būtu ugunsdzēsējiem. Tas ir dienests, kas spēj mobilizēties, lai izbrauktu uz notikuma vietu 45 sekundēs – tik ilgi parasti deg sērkociņš. Taču savlaicīgi izbraukt ir viens. Sekmīgi tikt galā ar nelaimes radīto uzdevumu – kas cits. Tas jāsaprot, piemēram, tā. Ja tu un tavi kaimiņi par savu kājāmgājēja drošību uz jūsu mājai garāmejošā, diezgan bīstamā autoceļa ir gatavi maksāt latu mēnesī, visdrīzāk pēc pusgada šajā vietā parādīsies ceļa zīme «Uzmanību, gājēji!» vai kaut kas tamlīdzīgs. Turpretī, ja šīs drošības labad iedzīvotāji var maksāt desmit latu mēnesī, ļoti iespējams, pie mājas tiks uzbūvēts gājēju tunelis vai atsevišķs gājēju – velosipēdistu celiņš. Cik maksā, tik droši arī dzīvo! «Es kā uzņēmējs saprotu, ka bez naudas nevar izdarīt neko,» par saviem centieniem palīdzēt ugunsdzēsējiem un citiem glābējiem iegūt arī pašvaldības līdzekļus saka Domes Sabiedrības drošības komisijas priekšsēdētājs Einārs Grigors. Pērngad kopš valsts atjaunošanas pirmo reizi Dome Jelgavas ugunsdzēsējiem palīdzēja nopirkt kaut ko no paša nepieciešamākā, kā līdz šim ir trūcis. Ar pirmo summu pietika motorzāģim. Vienkārša lieta, bet izrādījusies ļoti nepieciešama, lai tiktu pie mērķa, ja ceļā patrāpījies vētras nogāzts koks u. tml. Nav jāzaudē dārgais laiks, ņemoties ar «fuksīti». Tagad ir rasti līdzekļi, lai uzlabotu sakaru sistēmu, kas uz viena viļņa vienotu ugunsdzēsējus, Valsts policiju, Municipālo policiju, ātrās medicīniskās palīdzības dienestu un citus operatīvos dienestus. Var jau teikt, ka tas sen bija jāizdara valstij, taču, ja lieta nav nokārtota, nekas cits neatliek, kā atvērt maku pašvaldībai, kas tomēr stāv iedzīvotājiem tuvāk. Par pašvaldības līdzekļiem šogad tiks radīta jauna Jelgavas iedzīvotāju riska samazināšanas programma, kas būtībā ir 1994. gadā veiktā pētījuma aktualizēšana, piemērošana mūsdienām.
Sāksim ar apziņošanu
Līdz Latvijā telefona sakarus sāka pārņemt «Lattelekom», Jelgavā jebkurā brīdi varēja centralizēti tikt ieslēgtas 37 sirēnas. Tās atradās virs dzelzceļa stacijas, gaļas un piena kombināta, 2. vidusskolas, 1. internātskolas un citviet. Apmēram trīsdesmit sirēnu bija arī rajonā. Diemžēl «Lattelekom» sakaru sistēma nebija ar šo padomju laika produktu salāgojama. Tā sirēnas palika pašas par sevi un labākajā gadījumā tagad var darboties autonomi. Līdz ar «Lattelekom» modernizāciju beigusi pastāvēt arī trauksmes telefona zvanu sistēma. Proti, padomju laikā trauksmes gadījumā pilsētas varas pārstāvju, uzņēmumu vadītāju darbavietās un dzīvokļos vienlaicīgi iezvanījās telefons un ar skaņuplates palīdzību tika pārraidīts teksts, kas atklāja trauksmes saturu. Kā ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādē stāstīja tās komandieris Aldis Feldmanis un viņa vietnieks Raimonds Ozoliņš, atrasti līdzekļi, lai vismaz sirēnu sistēmu atjaunotu. Pirmās ar radio vadāmās sirēnas jau darbojas galvaspilsētā. Šogad divas paredzēts uzstādīt arī Jelgavā – vienu Pārlielupē, otru centrā. Sirēnu dzirdamības rādiuss ir pieci kilometri. Iedarbināt tās varēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādē, kā arī no šā dienesta centrā Rīgā. Vecie jelgavnieki sirēnu skaņas atceras no kara, kā arī padomju laika civilās aizsardzības mācībām. Ja viss ritēs, kā iecerējusi Domes Sabiedrības drošības komisija, zināmā mērā līdzīgas mācības jau nākamgad varētu atsākties. Padomju laikā daudz kas tika darīts formāli, bet tagad, kā uzskata komisijas vadītājs Einārs Grigors, katram iedzīvotājam būtu jāzina, kādā teritorijā viņš atrodas, kādi ir viņa riski un kā vajadzības gadījumā pasargāt gan sevi, gan tuvākos. Tiem, kas prot sevi aizsargāt, ir mazāka varbūtība nonākt situācijā, kad tiešām vajadzētu sevi aizsargāt.
