Ne katrs duļķains dīķis nozīmē, ka tajā ir vieglāk zvejot. Tomēr tieši duļķes dod pamatu aizdomām: ej nu sazini, kas «tur iekšā» īsti notiek.
Ne katrs duļķains dīķis nozīmē, ka tajā ir vieglāk zvejot. Tomēr tieši duļķes dod pamatu aizdomām: ej nu sazini, kas «tur iekšā» īsti notiek. Filtrēt līdzīgu dīķi uz Vircavu bija ieradusies Centrālās zemes komisijas (CZK) darba grupa, lai tuvāk iepazītos ar iedzīvotāju pretenzijām, kuras viņi bija pauduši savā sūdzībā un kuras jau iepriekš tika izskatītās CZK sēdē.
Vairāki pagasta iedzīvotāji nav apmierināti ar pašvaldību, jo uzskata, ka notiek nelikumīgi darījumi ar zemi. Tā tiekot iznomāta vai pat pārdota kaimiņu pagastu zemniekiem, bet noskausta savējiem, lai gan gribētāju arī uz vietas netrūkst. Zemnieki pauda aizdomas, ka viņi nesaņem objektīvu informāciju par pagasta zemes iznomāšanu, viņi ir neapmierināti, ka vietējo iedzīvotāju pieprasījumus piešķirt zemi vienpersoniski noraidot pagasta priekšsēdētājs, aizbildinoties ar frāzi «brīvu zemju nav», lai gan tajā pašā laikā esot labi redzams, ka ievērojamas platības apstrādājot apkārtējo pagastu lielsaimnieki. Tika izteikts pārmetums par to, ka līdz pagasta padomes valdei iedzīvotāju iesniegumi nemaz nenonākot. Esot arī gadījumi, kad pagasta padome «pārtvērusi» privāto zemes īpašnieku pārdodamās platības, to pirkšanas tiesības piešķirot nevis vietējiem zemniekiem, bet «svešiniekiem», turklāt nerīkojot izsoli. Aizdomīgi esot tas, ka 13 gadu laikā rīkota tikai viena, 20 ha liela, zemes gabala pārdošana izsolē un ka «pagastā taču labi redzams, kurš saimnieko uz konkrētas zemes». Vienvārdsakot, vircavniekus satrauc jautājums, kāpēc vietējie iedzīvotāji nevar tikt pie zemes.
CZK pārstāvji uzmanīgi uzklausīja vietējos zemniekus, bet pēc tam kopējā sarunā tika iesaistīts arī pagasta priekšsēdis un zemes ierīkotāja. Pašvaldības vadītājs Ziedonis Caune paskaidroja, ka brīvu zemju patiešām neesot, lai gan pagasta apsaimniekošanā ir visai ievērojamas platības – 773 hektāri. No tiem ap desmit hektāru lieli gabali piešķirti tikai sešām personām, bet pārējā platība sadalīta mazdārziņu ierīkošanai vairāk nekā 300 iedzīvotājiem, ko apstiprinot 325 noslēgtie līgumi par zemes iznomāšanu. Pašvaldības vadītāja vārdus gan tūdaļ apšaubīja kāds zemnieks, sacīdams, ka papīrs panesot visu, taču jātiekot skaidrībā, vai visi šie līgumi ir arī reāli. Viņš pieļāva iespēju, ka darījumi ar zemi varētu būt kārtoti ar «mirušajām dvēselēm».
Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Ontužāns tādu varbūtību pieļāva tikai teorētiski. Viņaprāt, vielu neskaidrībām devis tas, ka Vircavas pagastā nav publiski pieejama informācija par zemi. Vietā piebilst, ka objektīvas ziņas netika sniegtas arī CZK darba grupai. Uz galda tika izklātas dažāda lieluma un mēroga kartes, kas atšķīrās gan cita no citas, gan no situācijas dabā un arī no zemnieku stāstītā. Pagastā nav vienuviet apkopotu datu par zemes nomniekiem, īpašniekiem un viņu pārziņā esošajām platībām. Šāda informācija gan glabājoties vietējās zemes ierīkotājas burtnīcās, datorā un arī galvā, taču pat CZK locekļus šāds «formātu» mistrojums neapmierināja, tādēļ arī saprotams, cik liels juceklis valda vietējos zemniekos un viņu priekšstatos par (ne)kārtību pagastā.
P.Ontužāns atzina, ka viņš pirmo reizi ieradies tik elektrizētā gaisotnē. Iepriekš ilgu laiku būdams pašvaldības vadītājs Cēsu puses Amatas pagastā, viņš labi pazīstot «drēbi», tādēļ saprotot, ka laika gaitā un likumu izmaiņu dēļ arī Vircavā varētu būt radies viens otrs samezglojums jautājumos, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesībām. Taču viņš atzina par pamatotām un taisnīgām zemnieku prasības zināt, kam, kurā vietā un cik liels zemes gabals pieder viņu pagastā, protams, likuma ietvaros ievērojot personu datu aizsardzību. Tādēļ CZK priekšsēdētājs darba grupas vārdā uzdeva pašvaldības darbiniekiem līdz 1. jūnijam sagatavot un iesniegt Centrālajā zemes dienestā precīzu informāciju par zemes īpašniekiem, personām, kurām tiek iznomāta pašvaldības pārziņā esošā zeme, kā arī attiecīgā zemes gabala kadastra numurus. Pēc tam CZK sēdē varēšot spriest, vai un cik lielā mērā sūdzības ir pamatotas.
Tajā pašā laikā CZK darba grupas vizīte Vircavā apliecinājusi ne tikai to, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par pašvaldības darbību, bet arī par savām tiesībām (piemēram, piedalīties pašvaldības padomes sēdēs) un to zināmu ierobežojumu (ne vienmēr visas ziņas par darījumiem var būt publiski pieejamas jau pieminētā Personu datu aizsardzības likuma kontekstā).
Kopumā bija vērojams, ka Vircavā «dīķis» tiešām ir stipri duļķains. No vienas puses, pašvaldība nepietiekami informē iedzīvotājus, no otras puses, arī viņi vāji orientējas, nepilnīgi izmanto vai arī pārspīlē savas tiesības. Pašlaik nav iespējams apgalvot, vai zemnieku aizdomas ir pamatotas un vai pašvaldība rīkojusies viscaur likumīgi. Nav (līdz CZK slēdzienam) arī pamata apgalvot pretējo. Skaidrs ir tas, ka pagastā vairākus gadus ieildzis daļas iedzīvotāju konflikts ar pašvaldību, bet tā cēlonis lielā mērā ir savstarpējā neuzticēšanās. Jācer, ka CZK tikai noteiks diagnozi, bet kaites ārstēšana būs pašu ziņā. Vismaz gribētos ticēt, ka «ķirurģiska iejaukšanās» nebūs jāpiedzīvo.
