Pagājušajā nedēļā Spīdolas ģimnāzijā notika vēstures skolotāju un vidusskolēnu seminārs «Latvijas neatkarības atjaunošanas vēstures lappuses. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācija». Tajā piedalījās vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.
Pagājušajā nedēļā Spīdolas ģimnāzijā notika vēstures skolotāju un vidusskolēnu seminārs «Latvijas neatkarības atjaunošanas vēstures lappuses. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācija». Tajā piedalījās vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.
Pasākums pulcēja astoņus skolotājus un vairāk nekā četrdesmit skolēnu gan no mūsu pilsētas un rajona, gan viesus no Ludzas. Uzstājās tolaik ar Latvijas Tautas frontes (LTF) atbalstu ievēlētie deputāti Ints Cālītis, Jānis Freimanis, Gunārs Preinbergs, 1991. gada janvāra barikāžu piemiņas fonda vadītājs Renārs Zaļais un citi. Semināra dalībnieku «atslēgas vārdi» bija Latvijas Tautas fronte, interfronte, PSRS sabrukums, «perestroika», disidenti, okupācijas režīms, nevardarbīgā pretošanās.
Kā varēja manīt seminārā, vidusskolēnus interesē šie jautājumi. Un tiešām ir ko padomāt, ja tev septiņpadsmit gadu vecumā ir izdevība apspriesties ar Intu Cālīti, kas par Latvijas valsts ideju septiņpadsmit gadu pavadījis padomju impērijas soda nometnēs.
Seminārā apstiprinājās doma, ka skaistā 1990. gada 4. maija diena, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Latvijas valsts Neatkarības deklarāciju, neapšaubāmi ir iegājusi vēsturē. Toreizējie LTF deputāti bija tautas tribūni, kuri uzrunāja un kuriem juta līdzi tūkstoši. Taču vēl daudz zīmīgu, interesantu detaļu palicis neatklāts.
1990. gada 4. maija Latvijas Republikas Augstākās Padomes balsojumā par valsts Neatkarības deklarācijas pieņemšanu «par» nobalsoja 138 deputāti. Viens atturējās, bet 62 bija «pret».
No «par» balsotājiem jelgavnieki vai ar Jelgavu saistītie deputāti bija Indulis Bērziņš, Imants Geidāns, Igors Movels, Voldemārs Strīķis, Kazimirs Špoģis, Gunārs Preinbergs, Andris Tomašūns.
