Ar nopietnu, svinīgu, mazliet skumju melodiju «Nothing Metallica» no ansambļa «Apocalyptica» repertuāra Jelgavas Mūzikas vidusskolas čellistu ansamblis sveica Kārļa Štrāla ceturtā starptautiskā jauno flautistu konkursa dalībniekus un viesus.
Ar nopietnu, svinīgu, mazliet skumju melodiju «Nothing Metallica» no ansambļa «Apocalyptica» repertuāra Jelgavas Mūzikas vidusskolas čellistu ansamblis (vadītāja Irina Titarenko) sveica Kārļa Štrāla ceturtā starptautiskā jauno flautistu konkursa dalībniekus un viesus.
Konkursu ievadīja Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktora Jāņa Keiča, Brāļu Jurjānu fonda prezidenta Mārtiņa Jauģieša, žūrijas komisijas priekšsēdētāja LMA profesora Viļņa Strautiņa uzrunas.
Jelgavā kārts šūpulis izcilajam latviešu flautistam Kārlim Štrālam (1893 – 1967), kura dzīves gājums bijis veiksmīgs un atzinības caurstrāvots. Deviņu gadu vecumā viņš zaudēja tēvu, bet iesāka mācības flautas spēlē pie V.Junga Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā. No 1912. gada K.Štrāls strādāja «Latviešu operā», kur ātri izvirzījās par flautu grupas koncertmeistaru. Viņa vārds saistīts ar diviem arī pašlaik zīmīgiem kolektīviem – Latvijas Nacionālās operas orķestri un Latvijas Radio simfonisko orķestri (1935 – 1961), tagad LNSO. K.Štrāls strādāja arī pedagoģisko darbu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagadējā Mūzikas akadēmijā; 1945 – 1956). K.Štrāla tradīciju turpinātāja ir viņa meita Lilija Štrāla – Veilande, savulaik arī LNSO māksliniece, pedagoģe. Patlaban mūsu zīmīgākajā simfoniskajā kolektīvā flautu grupas koncertmeistare ir Agnese Ārgale, L.Veilandes skolniece.
Lai arī konkursu rīkošana nav pateicīgs darbs un organizētājiem jāsastopas ar dažādām grūtībām un šķēršļiem, K.Štrāla konkurss spējis izskanēt jau ceturto reizi. Atcerēsimies, ka pirmais risinājās 1999. gadā, otrais – 2000. gadā, trešais – 2001. gadā, bet ceturtais – šogad no 24. līdz 26. aprīlim. Šim konkursam bija pieteikts 31 dalībnieks no trim Baltijas valstīm. Mūsu valstī flautas spēles līmenis ir augsts, un, pārlūkojot dalībnieku bukletu, redzam, ka sacensības noritēja galvenokārt starp Rīgas skolām un kaimiņvalstu pārstāvjiem, bikli iespraucoties arī pa kādam jaunam mūsu «censonītim» no provinces. Konkursanti bija sadalīti četrās vecuma grupās (A, B, C, D) ar divu gadu atšķirību.
Pasākuma noslēgumā M.Jauģietis teica: «Mēģināsim konkursu rīkot katru gadu, jo, ja pārtraukums ir divi gadi, tad var tālu tikt uz priekšu un varbūt ne tik izdevīgi ir startēt kādā vecuma grupā. Sacensības gars ir katrā konkursā, un arī šajā tas bija.»
Konkurss risinājās divās kārtās. Pirmajā maksimālā hronometrāža – septiņas minūtes, otrajā – deviņas. Sacensības nolikumā bija izraudzīti obligātie skaņdarbi – A grupai skaistā J.Gruoža «Jūras dziesma» (1. kārta), latviešu tautas dziesma A.Semaško apdarē «Tumša nakte, zaļa zāle» (2. kārta) un brīvas izvēles skaņdarbi, B grupai – R.Kalsona «Stabule» un brīvās izvēles baroka laika skaņdarbi (1. kārta), J.Pakalņa «Sapnis» (2. kārta). Atbilstoši vecumam sarežģītāki uzdevumi bija C un D grupām: G.F.Hendeļa un J.S.Baha sonāšu atsevišķas daļas, kā arī laikmetīgā skaņurakstā risinātās daļas no R.Kalsona svītas flautai – «Improvizācija» un «Rondo»; arī cits uzstāšanās laiks (C grupai – 9 un 11 minūtes, D grupai – 15 minūtes).
Jāteic, ka šai sacensībai nebija tāda saspringta un nemierpilna gara. Viss risinājās rāmi, lietišķi un precīzi, jo izvēlētie darbi jau ļāva vērtēt katra konkursanta spēles prasmes līmeni. Jau kopš pirmā K.Štrāla starptautiskā konkursa priekšsēdētājs ir J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Vilnis Strautiņš. Žūrijas sastāvā, manuprāt, nemainīgi ir arī Pēters Malkovs (Igaunija) un Aļģirds Vizgirda (Lietuva). Jaunos mūziķus vērtēja LMA profesors Imants Sneibis, LNO mūziķis Miks Vilsons.
Pirms diplomandu un laureātu apbalvošanas V.Strautiņš teica, ka «jaunākajā grupā bija tik skaistas flautas skaņas, kādas pirms 20 gadiem nebija iespējamas». Konkursu vainagoja diplomandu un laureātu priekšnesumi – muzikāli, atraisīti un spilgti. Tiesa, dažbrīd gadījās arī kāds negaidīts pavērsiens un skaņdarbu vajadzēja sākt no jauna, bet tas neaizēnoja svētku noskaņojumu. Varbūt, ka tajos brīžos parādījās šā konkursa būtība – ne tikai meklēt jaunos talantus, bet arī dot iespēju uzstāties ne vien ar klavieru pavadījumu, bet arī ar īstu orķestri, kas nav nemaz tik vienkārši. Jelgavas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris J.Keiča vadībā atbildīgi un smalkjūtīgi atbalstīja ikvienu no četriem koncertantiem – Anniju Vilnīti (latviešu tautas dziesma A.Semaško apdarē «Tumša nakte, zaļa zāle»), Alisi Klimansku (R.Kalsona «Stabule»), Zani Megni (R.Kalsona Improvizācija) un Dainu Stankeviču (R.Kalsona «Rondo»).
Sprigani, dzīvīgi, atraisīti un droši spēlēja A.Vilnīte. Ar kaprīzo, skercozo «Rondo» skaņurakstu pārliecinoši tika galā bijusī jelgavniece D.Stankeviča. Ja runājam par noslēguma programmu kopumā, pārsvarā bija spriegs, pulsējošs skaņuraksts un kā patīkama romantiskās lirikas saliņa izcēlās J.Pakalņa miniatūras «Sapnis», ko spēlēja Vitenis Gurstis (Lietuva).
1. vietu A grupā ieguva Rīgas 1. mūzikas skolas 2. klases audzēkne Annija Vilnīte (pedagoģe I.Lāriņa), B grupā – Alise Klimanska no E.Dārziņa Mūzikas vidusskolas (pedagogs I.Sneibis), C grupas laureāte Zane Megne (Smiltenes Mūzikas vidusskola, pedagoģe A.Krūze), D grupā 1. vieta – Dainai Stankevičai no «dārziņskolas» (pedagoģe S.Krašauska – Krauze).
Daudzi diplomandi un laureāti šos panākumus var pievienot jau iepriekš sasniegtajām uzvarām, bet tādas jau ir topošo mūziķu iespējas šodien.
