Informēšanas kampaņa par Eiropas Savienību tikko sākusies, tomēr kaislības jau sit augstu vilni.
Informēšanas kampaņa par Eiropas Savienību tikko sākusies, tomēr kaislības jau sit augstu vilni. Tādēļ arī nāk prātā virsrakstā minētais pantiņš tāmnieku izloksnē: sākotnējo neziņu, vienaldzību un šaubas sāk aizstāt arvien augošas pretējo spēku aktivitātes. Tagad izskatās, ka, pat runājot, piemēram, par plikpaurības problēmām, oponenti spēs jebkuros argumentos saskatīt ES pretiniekus vai piekritējus. Visas dzīves nebūšanas un būšanas kaut kā pēkšņi nu tiek pētītas caur ES vairojamo glāzi.
Pavīd ziņa par kaut kādu ES direktīvu, kas paredzot (pēc dažu Latvijas ekspertu domām, jau no nākamā gada 1. janvāra) strauju energoresursu cenu kāpumu. Tiek minēts, ka paaugstināšoties maksa par naftas produktiem, elektroenerģiju, gāzi. Lai gan «lācis» vēl tālu mežā, jau tiek dalīta tā «āda», turklāt «skroderi» sadalījušies divās nometnēs: vieni sabiedrību biedē ar to, ka «tāda, lūk, ir mūsu nākotne ES», otri mierina, ka vēl nemaz neesot skaidri zināms, vai šāda direktīva maz ir. It kā tad, ja Latvija neiestātos ES, benzīns pie mums mūžam maksās tik, cik pašlaik un vēl lētāk.
Beidzamajā laikā sevišķi ir manāma sabiedrības polarizēšanās paredzamās izglītības reformas dēļ. Tiek vākti tās pretinieku paraksti un gatavotas masu protesta akcijas. To patiesais mērķis nebūt nav rūpes par bērniem vai etniskās kultūras saglabāšana, bet gan krietni tālejošāks – «pievērst ES uzmanību tautību diskriminācijai» Latvijā, būtībā sabiedrības «nelatviskās» daļas emociju uzkurbulēšanu tikai virzienā «pret», vienalga, pret ko, ka tikai «pa burzmu» – arī pret ES.
Šķelšanos piedzīvo citādi paši miermīlīgākie un pacietīgākie sava krusta nesēji – pensionāri. Līdz šim bijuši vienoti savās prasībās, nu viņi sadalījušies karojošās pusēs. Viena uzskata, ka līdzšinējā Pensionāru federācija darbojusies gausi un neefektīvi. Savukārt otra daļa nosauc par pilnīgi absurdu jaunā potenciālā pensionāru formējuma prasību valdībai jau šā gada septembrī divkāršot pensijas. Skaidrs, ka šāda prasība nevar tikt izpildīta, tātad ir ļoti ticama iespēja, ka pensionāri būs neapmierināti un, protama lieta, prasību neizpildi septembrī paredzētajā referendumā atzīmēs ar balsojumu pret ES.
Pārāk maz skan kritisku, objektīvu vērtējumu, toties netrūkst spekulāciju. Šādā situācijā vienlīdz vainojami gan ES pretinieki, kas gatavi ķerties pie jebkura salmiņa, ko ikdiena mums dāsni pasviež pa tvērienam, gan arī ES fani. Tieši tie cilvēki, kuru pārliecība, zināšanas un pieredze būtu svētīga, lai objektīvi skaidrotu vēl nezināmo, netveramo, apšaubāmo, demonstrē šablonismu informēšanas kampaņas organizēšanā.
Tikšanās, «eirobusiņi» un līdzīgas aktivitātes lielākoties ir šāviens «pēc piena» arī pēc būtības, nevis tikai eiroskeptiķu skatījumā. Viena no tādām bijusi pagājušajā pirmdienā Jelgavā, LLU Sociālo zinātņu fakultātē plānotā. Par pasākuma rīkošanu esot bijusi atbildīga EKL Jelgavas nodaļa. Pēc aculiecinieku teiktā, par šādu pasākumu neviens minētajā vietā un laikā neko nezinājis – pat fakultātes dekāns. Patiesībā šādi vāji un šablonizēti pasākumi rada gluži pretēju efektu, lejot ūdeni uz eiroskeptiķu dzirnavām. Kā savā apkārtrakstā internetā masu informācijas līdzekļiem sarkastiski vēsta apvienība «Nē ES», «patiesībā jau būtu labi, ja tikpat efektīvi tiktu veikti arī visi turpmākie eiropistu pasākumi.»
Protams, bija paredzams un tiks piedzīvots vēl lielāks pretpolu saspīlējums. Tā tas ir ne tikai Latvijā vien. «Ziņu» darbinieki varēja pārliecināties, ka arī Polijā un Slovākijā šai ziņā nevalda vienprātība. Krakovas tirgus laukumā ļaudīm dalīja karodziņus un karikatūras, kur «lielā zive» Eiropas Savienība aprij mazāko (Poliju). Savukārt Slovākijas iedzīvotāji, kuru vairums joprojām nespējot tikt skaidrībā, kādēļ šī valsts tieši pirms desmit gadiem atdalījās no Čehijas, nevēlas «no jauna» mesties vēl svešāku valstu apkampienos. Tajā pašā laikā pie noplukušiem krodziņiem izkārti lielformāta plakāti, kas Tatru kalniešus sirsnīgi aicina doties balsot par iestāšanos ES. Un šie plakāti nav drukāti uz lēta avīžpapīra.
Kā jau «Ziņas» ne vienu vien reizi rakstījušas, neskaidrību par ES ir vairāk nekā skaidrības, turklāt tas tikpat lielā mērā attiecas arī uz pašreizējām ES dalībvalstīm. Tomēr tam nevajadzētu kalpot par pamatu kašķiem, ķīviņiem, spekulācijām. Mūsu mazā valsts reiz lepojās ar savu mentalitāti, pārsteigdama pasauli ar vēsu prātu un dziesmoto revolūciju. Kur šī mentalitāte palikusi – noslīkusi pārmetumos, aizvainojumos, milzu naudā? Vajadzētu iznirt virspusē un dziļi ievilkt elpu, lai ar skaidru prātu izdarītu pareizo izvēli.
