Jelgavā pēdējo desmit gadu laikā ievērojami samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri latviešu valodu neprot nemaz.
Jelgavā pēdējo desmit gadu laikā ievērojami samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri latviešu valodu neprot nemaz. Tomēr daudzi savu valsts valodas prasmi nevar atzīt par apmierinošu, norāda Jelgavas Domes Sabiedrības integrācijas komisijas sekretāre Rita Vectirāne.
Pagājušā gada novembrī Jelgavas Domes Sabiedrības integrācijas komisijas organizētajā diskusijā par sabiedrības integrācijas procesiem Jelgavā izskanēja aicinājums pilsētā organizēt bezmaksas latviešu valodas kursus. Kā prioritātes tika izvirzītas trīs grupas: pedagogi, mediķi un bezdarbnieki.
«Jelgavas Domei sekmīga sadarbība izveidojusies ar LVAVP (Latviešu valodas apguves valsts programma). Ar tās palīdzību organizējām bezmaksas kursus septiņām grupām (katrā 15 klausītāju). Savu latviešu valodas prasmi uzlaboja 6. vidusskolas skolotāji, pašlaik to dara 5. vidusskolas mācību spēki un 25 medicīnas darbinieki Jelgavas pilsētas slimnīcā» stāsta R.Vectirāne.
Ar LVAVP palīdzību pagājušā gada beigās un šā gada sākumā pašvaldība organizēja kursus 30 RAF mikrorajona iedzīvotājiem un 15 bezdarbniekiem pilsētā, lai veicinātu viņu iekļaušanos darba tirgū.
Pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem, pilsētā ir 200 bezdarbnieku, kuriem nav minimālo latviešu valodas zināšanu, lai iegūtu valsts valodas apliecību. Tādēļ ar Domes finansējumu tika organizēti valsts valodas kursi 16 bezdarbniekiem ar mērķi sagatavot klausītājus valodas eksāmenam. Arī Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļas vadītājs Juris Dobrovoļskis atzīst, ka 60 stundu latviešu valodas kursi snieguši patiesu atbalstu bezdarbnieku integrācijai darba tirgū.
R.Vectirāne informē, ka arī tagad ar LVAVP atbalstu valodu apgūst 15 bezdarbnieku. Šajā grupā mācoties arī grieķis, kas nesen apmeties uz dzīvi Jelgavā un vēlas apgūt valsts valodu.
