Otro gadu mēnesī pēc Lieldienām Mūzikas un mākslas atbalsta fonds organizē Introvertās mūzikas festivālu. Tas sākās trešdien ar ērģeļmūzikas koncertu Rīgas Domā.
Otro gadu mēnesī pēc Lieldienām Mūzikas un mākslas atbalsta fonds organizē Introvertās mūzikas festivālu. Tas sākās trešdien ar ērģeļmūzikas koncertu Rīgas Domā. Ērģelnieces Ligitas Sneibes un čellistes Lolitas Liljes izmeklēto programmu, kurā iekļauti O.Mesiāna, R.Dubras, J.Ivanova, S.Gubaiduļinas un pašas L.Sneibes skaņdarbi, 15. maijā varēs dzirdēt Sv.Annas baznīcā Jelgavā. Festivālā ietilpst arī vokālās un simfoniskās mūzikas koncerti Rīgā, Siguldā, Valmierā, Lazdonā un Gulbenē līdz 17. maijam.
Ir mūzika, kurā, ikdienas rūpju māktie meklē aizmiršanās brīdi, ir mūzika, kas vakarā mudina izlādēt darbdienā neizmantotās enerģijas paliekas, ir mūzika, kas radīta, lai to lietotu kā sociālu negāciju apkarošanas tribīni.
Introversija nozīmē iekšupvērstību, un šādi nodēvēta skaņumāksla neatbilst nevienam no iepriekšminētajiem uzdevumiem.
Vest tautā skaņdarbus ar iespējami lielāku meditatīvo potenciālu (intīmu interpretējamību, spēju rosināt pašapceri, pašizziņu – sauciet, kā gribat) – tā savu uzdevumu izprot Introvertās mūzikas festivāla organizētāji un dalībnieki. Introvertā mūzika nav ne žanrs, ne stils. Tas ir domāšanas veids. Svarīgi, kādu jēdzienisko kodu tajā ielicis komponists un kā to mūzikā spēj atrast atskaņotājmākslinieks. Meklējumu loks ir stilistiski un žanriski plašs: no gregoriskā dziedājuma vai Baha polifonijas līdz mūsdienīgai partitūrai vai klasiskās simfonijas Adagio, šūpuļdziesmai vai eksotiskai dejai. «Mūzika dzimst telpā, kurā valda klusums un spēcīga, koncentrēta uztveres enerģija. Manuprāt, apzināt sevī šo telpu un šādu stāvokli ir bezgala svarīgi, jo tas dod iespēju apjaust sevi un pasauli jaunā realitātē, tādā, kas sniedzas pāri verbāli un loģiski aptveramajai īstenībai,» tā par savu intorvertās mūzikas izjūtu pagājušā festivāla ieskaņā teica diriģents Kaspars Putniņš.
Par abām Jelgavā gaidāmajām māksliniecēm varētu vien piebilst, ka viena regulāri koncertē ne tikai Rīgas Domā un citās Latvijas baznīcās, bet arī lielākajās katedrālēs visā Eiropā (L.Sneibei nav sveša arī Parīzes Dievmātes katedrāles akustika), otra ir LNSO čellu grupas koncertmeistara vietniece un dažādu kamermūzikas projektu aktīva dalībniece. Savukārt gaidāmā koncerta gaisotni vislabāk varētu izteikt apmēram šāds programmā iekļautā franču 20. gadsimta ģēnija Olivjē Mesiāna mūzikas raksturojums: ne aprakstoša, ne programmatiska; tā gluži vienkārši ietver tēmas garīgās apceres vingrinājumiem, kuru rosināšanas vārdā komponists atkāpjas no vecajiem tonālās saskaņas un ritma principiem un skaņu iespaida aprakstītājs – no pierastajiem vārdu salikumiem, kas, kā atriebjoties ikdienas valodai par standartizēšanas tieksmi, ik brīdi draud pārtapt kārtējā neciešamajā banalitātē.
Tāpēc pārējo klausieties paši.
