Tas, ka pensionāri visos laikos un pie visām varām bijuši viena no aktīvākajām sabiedrības daļām, ir zināms. Tāpēc ne visai izbrīna tas, ka tagad arī viņi ir sašķelti.
Tas, ka pensionāri visos laikos un pie visām varām bijuši viena no aktīvākajām sabiedrības daļām, ir zināms. Tāpēc ne visai izbrīna tas, ka tagad arī viņi ir sašķelti. Šīs nedēļas sākumā Rīgas Kongresu namā notika, kā saka paši organizatori, visas Latvijas pensionāru konvents – kopsapulce, kas lēma par pensionāriem pašreiz īpaši svarīgiem jautājumiem. Kopsapulci organizēja iedzīvotāju apvienības «Rīdzinieki» pensionāru sekcija. Tās vadītāja Baiba Pelse sacīja, ka šajā sapulcē visi pensionāri izlems, kura no patlaban pastāvošajām divām organizācijām turpmāk varēs paust viņu viedokli, jo Pelses vadītājai organizācijai un Latvijas Pensionāru federācijai ir atšķirīgi viedokļi vairākos svarīgos jautājumos. Pelses kundze apgalvoja, ka vairums pensionāru atbalsta Pensiju likuma grozīšanu, jo uzskata, ka tā normas par pensiju lieluma aprēķināšanu ir diskriminējošas. Savukārt Pensionāru federācija Jāņa Porieša vadībā neatbalsta likuma grozīšanu, un šim viedoklim piekrīt arī Labklājības ministrija. Vēl bija paredzēts, ka pensionāru kopsapulcē jālemj par to, vai Latvijas valdībai būtu jāvēršas starptautiskās institūcijās pēc palīdzības, jo «tā nevar nodrošināt pensionāriem normālus, cilvēktiesībām atbilstošus dzīves apstākļus». Un, kas ir pavisam interesanti, pensionāru kopsapulce lēma, ka tā turpmāk būs tiesīga ar savu viedokli vērsties ne tikai valdībā, bet arī dažādās ārvalstu pensionāru un labdarības organizācijās. To patlaban darot Pensionāru federācija, taču, kā sacīja Baiba Pelse, «federācija tām (ārvalstu pensionāru organizācijām) prasa finnsēt un rīkot atpūtas braucienus».
Ar pretēju aicinājumu uzstājās Rietumlatvijas pensionāru organizāciju konferences dalībnieki no 27 organizācijām. Viņi aicināja pārējos Latvijas pensionārus neatbalstīt iedzīvotāju apvienības «Rīdzinieki» ierosinājumu sašķelt valsts pensionārus un nepiedalīties apvienības organizētajā konventā. Rietumlatvijas pensionāri valsts amatpersonām un masu informācijas līdzekļiem nosūtītajā vēstulē norādījuši, ka konventa organizētājiem un dalībniekiem nav dotas pilnvaras rīkoties visas Latvijas pensionāru vārdā. Viņi arī aicināja uzticēties Latvijas Pensionāru federācijai kā vienīgajai likumīgajai pensionāru pārstāvniecībai Latvijā un atbalstīt tās valdes lēmumus.
Tiktāl būtu skaidrs, ka pensionāru šķelšanās ir sākusies. Varētu jau tam nepievērst īpašu uzmanību, ja vien rudenī balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jādodas pie referenduma urnām un jāizsaka savs viedoklis par valsts ieiešanu Eiropas Savienībā vai tieši otrādi – jābalso pret. Zinot, ka pensionāri visās vēlēšanās ir ietekmīgs spēks, šāda «prātu musināšana» dara uzmanīgus. Tāpēc pensionāru konventa izvirzītie mērķi jāuzskata par Latvijas veco ļaužu sašķelšanas mēģinājumu. Citiem vārdiem, ir skaidri jaušama vēlēšanās, izmantojot pensionāru tiešām grūtos sadzīves apstākļus, savērpt politiskas intrigas. Tāpat kā populistiski un nepārdomāti ir jebkuri aicinājumi saistīt divas lietas – slikto pensionāru stāvokli un viņu nostāju, balsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Vakar šī pati grupa, kas rīkoja pensionāru konventu, piketēja arī pie Ministru kabineta ēkas. Viņus neapmierinot premjera izveidotās darba grupas sastāvs pensiju politikas izvērtēšanai un aktualizācijai. Darba grupa ir nosaukta par nekompetentu un protesta vēstulē prasīts atcelt tās pirmo sēdi.
