Jā, tiešām gribas teikt šo vārdu. Tā ir policijas, pilsētas valdības, mūsu visu bezspēcība. Ik vakaru, ejot pa Driksas ielu gar kafejnīcu «Kvatro», var novērot vienu un to pašu ainu.
Jā, tiešām gribas teikt šo vārdu. Tā ir policijas, pilsētas valdības, mūsu visu bezspēcība.
Ik vakaru, ejot pa Driksas ielu gar kafejnīcu «Kvatro», var novērot vienu un to pašu ainu. Pie kafejnīcas gan atļautā, gan neatļautā vietā stāv automašīnas, kurās bieži vien dārd skaļa mūzika. Bet tas varbūt nebūtu tas ļaunākais. Jājautā, vai kafejnīcā nav galdiņu, ja šajās mašīnās sēž jaunieši un dzer gan alu, gan kādu stiprāku dzērienu. Vienu vakaru ievēroju, ka šie «autodzērāji» pārcēlušies arī uz pagalmu pie Pils aptiekas ēkas. Kāda automašīna ilgu laiku stāvēja vietā, kur atrodas zīme «Iebraukt aizliegts». Tajā atradās bariņš jauniešu, kas dzēra alu, bet no tukšajām pudelēm atbrīvojās, izmetot tās pie mašīnas. Turpat zālītē viņi atbrīvojās arī no liekā šķidruma. Tā vien šķiet, ka šīs mājas siena un piemājas apstādījumi palēnām pārvēršas par sabiedrisko tualeti kafejnīcas apmeklētājiem, it sevišķi vasarā, kad ārpusē novietoti galdiņi. Vai tiešām kafejnīca nespēj savus apmeklētājus ar to nodrošināt?
Dodoties tālāk «Laimdotas» virzienā pavēlāk vakarā vērojami sirdi aizraujoši skati. Krietni iereibuši jaunieši sacenšas autobraukšanā gan pa Driksas ielu, gan veicot kustības pa apli. Tad ātrāk gribas tikt garām, jo nezini – spēj viņi vēl tevi ieraudzīt, vai nespēj. Jūtos bezspēcīga. Bet vai tikpat bezspēcīgi ir kafejnīcas īpašnieki, policisti un pašvaldība?
Kāda garāmgājēja
