Gandrīz pusgadu aktīvi turpinās strīdi par bankrotējušās akciju sabiedrības RAF mašīnbūves prešu piederību un ar iekārtu izvešanu saistītās kolīzijas.
Gandrīz pusgadu aktīvi turpinās strīdi par bankrotējušās akciju sabiedrības RAF mašīnbūves prešu piederību un ar iekārtu izvešanu saistītās kolīzijas. Šajā laikā presēm vairākkārt uzlikts arests, kas atkal atcelts. Vairākkārt pārtraukta un atkal atsākta to demontāža un izvešana uz Irānu. Tiesībsargājošās iestādes saņēmušas neskaitāmus iesniegumus, tomēr prešu izvešana turpinās. Iecere līdz visu apstākļu noskaidrošanai pārtraukt pārvietot vērtīgās iekārtas tā arī nav realizējusies. Tā teikt, suņi rej, bet karavāna dodas tālāk.
Acīmredzot interešu un darījumu peripetijas turpināsies un pavērsieni atkarīgi no kāda negaidīta un viltīga ieinteresētās puses juridiskā āķa. Bet diezin vai Jelgavai un jelgavniekiem no tā visa vairs būs kāds labums. Pašlaik demontētas un izvestas septiņas no 49 mašīnbūves presēm. Protams, jaunākās un vērtīgākās.
Firma «Pikso», kurai preses kopš 1997. gada it kā piederēja, šajā laikā ir likvidēta. «Ziņas» jau rakstīja, ka tās administrators Jānis Zirnis noslēdzis līgumu ar skandalozi pazīstamo Andreju Čepjolkinu, kuram cedētas prešu realizācijas tiesības. Viņš tās arī nekautrējās izmantot. Iekārtu demontāža un izvešana pagājušā gada novembrī sākās A.Čepjolkina vārdā. Decembrī atklājās, ka viņš oktobrī noslēdzis līgumu ar firmu «Merkūrs», kas pieder Azerbaidžānas izcelsmes personām (tiesībsargājošo iestāžu rīcībā līgums nonācis tikai janvārī). Tādējādi firma «Merkūrs», kā, apstrīdot «Pikso» īpašnieces Tatjanas Krištapjonokas protestu, teikts blakussūdzībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, «ir ieguvusi mantu īpašumā, tā ir mantas labticīgs ieguvējs, kuru neskar nekādas bijušas vai esošas domstarpības». Tā, kaut arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa preses bija apķīlājusi, bet vēlāk A.Čepjolkinam aizliegusi ar tām veikt jebkuras darbības, ar tiesu izpildītāju svētību iekārtas sāka izvest.
Ar to, šķiet, pietiktu, lai pret A.Čepjolkinu ierosinātu krimināllietu, taču tas nav noticis. Interesanti, ka firmā «Merkūrs» strādā Andris Purmalis, kas pirms tam aktīvi darbojies A.Čepjolkina labā.
Preses pārdotas divreiz
Uz presēm aktīvi turpināja pretendēt arī firmas «Pikso» īpašniece Tatjana Krištapjonoka. Lai gan tiesībsargājošās iestādes solīja, ka tiks pārbaudīta apšaubāmā mašīnbūves iekārtu nonākšana šīs firmas rīcībā, līdz šim nekāda slēdziena nav. Tādējādi preses pārdotas pa diviem lāgiem: «Pikso» administrators noslēdzis cesijas līgumu ar A.Čepjolkinu, bet jau 1997. gadā tapis līgums, saskaņā ar kuru iekārtas nonākušas T.Krištapjonokas īpašumā. Šā gada sākumā viņa iekārtas pārdevusi ASV reģistrētai firmai «Bently Trading LLC», kas savukārt, pievienojot Baltijas Apvienotās šķīrējtiesas spriedumu par minētās firmas īpašumtiesību atzīšanu, vērsusies VID Galvenajā muitas pārvaldē apturēt tai piederošā īpašuma izvešanu uz Irānas firmu «Ghaem Mashin». Marta otrajā pusē šā iemesla dēļ prešu izvešana apturēta. «Bently Trading LLC» mērķis esot saglabāt un atjaunot mašīnbūves ražotni Jelgavā, pieļaujot sadarbību ar Krievijas autobūves uzņēmumu ZIL.
Pēc «Merkūra» sūdzības Finanšu ministrijai un VID ģenerāldirektoram, kā arī dokumentu pārbaudes nolemts, ka īpašumtiesību jautājums risināms civiltiesiski, un aprīlī prešu izvešana atsākusies. «Bently Trading LLC» īpašumtiesības atzinusi arī Rīgas apgabaltiesa. Taču, izrādās, ar to ir par maz, lai neļautu iekārtas izvest – apķīlājumu tiesa uzliek vienīgi atbildētāja mantai.
Uz kādu laiku VID Zemgales reģionālā iestāde prešu izvešanu bija apturējusi arī februārī, lai veiktu pastiprinātu dokumentu pārbaudi.
Ministrija vaino administratori
Finanšu ministrija (FM) RAF peripetiju sakarā norādījusi, ka, būdama RAF nodrošinātais kreditors, tā jau daudzus gadus pūloties atgūt rūpnīcai izsniegto 3,549 miljonu ASV dolāru lielo G – 24 aizdevumu. Ministrija joprojām neatzīstot ne T.Krištapjonokas īpašumtiesības uz presēm, kas iegūtas, pamatojoties uz 1997. gadā noslēgto pirkuma – pārdevuma līgumu ar SIA «Pikso», ne A.Čepjolkina līgumu ar šo firmu, pēc kura preses tālāk pārdotas firmai «Merkūrs».
Prešu izvešanā ministrija vaino RAF administratori Lidiju Skreiju, norādot, ka dažādos apšaubāmos darījumos šīs iekārtas pārdotas jau divas reizes. Taču ministrijas centieni atgūt valsts līdzekļus, atcelt nelikumīgos administratores lēmumus, apturēt viņas darbošanos RAF, kā arī prešu pārdošanu un izvešanu no valsts pagaidām neesot sekmējušies.
Pirms pēdējo reizi iekārtu izvešana tika pārtraukta, finanšu ministra Valda Dombrovska padomnieks komunikācijas jautājumos Māris Sproga nāca klājā ar paziņojumu: finanšu ministrs uzskatot, ka pēc RAF administratores darbībām ministrija esot zaudējusi iespēju atgūt rūpnīcai izsniegto aizdevumu. Pēc FM iesnieguma pret L.Skreiju ierosināta krimināllieta (darījumu veikšana par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citu kreditoru rēķina), ministrija vērsusies tiesā, lai administratori atceltu no amata. Tomēr Zemgales apgabaltiesa neuzskatījusi to par pietiekamu pamatu administratores nomaiņai. Pret L.Skreiju pašlaik esot ierosināta otra krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā.
Nav izrādīta pārāk liela interese
Savukārt Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Ināra Garda aģentūrai LETA paudusi, ka FM kā RAF nodrošinātais kreditors nav izmantojusi visas likumā paredzētās iespējas realizēt rūpnīcas vērtīgāko īpašumu – mašīnbūves preses, kas kopā ar ražotni ieķīlātas G – 24 trīs miljonu ASV dolāru kredīta saņemšanai. Viņa vairākkārt skatījusi gan RAF kreditoru prasības tiesā, gan 2001. gada oktobrī FM prasību atcelt administratori L.Skreiju. No lietas materiāliem varot secināt, ka FM kā nodrošinātais kreditors «nav izrādījusi pārāk lielu interesi» par īpašuma realizāciju, pēdējās izsoles un darījumus ar rūpnīcas īpašumu uzticot administratorei, lai gan pašam nodrošinātajam kreditoram ir tādas tiesības.
Jau no sākuma FM uzņēmuma kreditoriem nav uzrādījusi G – 24 ķīlas līguma oriģinālu, un kreditori pieņēmuši lēmumus gan par FM nodrošinātā kreditora statusa atcelšanu, gan lūguši tiesā neatzīt par spēkā esošu 1994. gada līgumu par trīs miljonu ASV dolāru kredīta piešķiršanu. Arī bankas «Baltija» likvidatora «BDO Invest – Rīga» pilnvarotā persona administratorei paziņojusi, ka bankas arhīva dokumentu pārbaudē nav atrodams 1994. gadā RAF piešķirtā kredīta ķīlas līguma oriģināls, esot tikai neapstiprināta kopija. Arhīva dokumentos arī neesot norāžu par šo dokumentu izņemšanu vai nodošanu citām personām.
I.Garda norādījusi, ka FM iepriekš nav sniegusi sūdzības par administratores rīcību vai pieņemtajiem lēmumiem; tā bijusi informēta par pirmo izsoļu un pārējā īpašuma realizāciju, ko apliecinot gan FM pilnvarotā pārstāvja balsojumi, gan paraksti. Bez iepriekšējām sūdzībām FM 2001. gadā iesniegusi prasību tiesā par administratores atcelšanu. «Ja iepriekš būtu bijušas kādas sūdzības par administratores rīcību, tiesa varbūt lemtu citādi, taču krimināllietas ierosināšana vien nevar būt pamats administratora atcelšanai, jo jāņem vērā nevainības prezumpcija,» sacījusi I.Garda.
Ar lietu vairākkārt iepazinusies Ģenerālprokuratūra, taču nevienu reizi nav apstrīdēti tiesas lēmumi. Arī Organizētās noziedzības apkarošanas birojs vairākkārt, tostarp pagājušā gada decembrī, izprasījis lietu, taču nav informācijas par to, vai būtu pietiekams pamats atcelt administratori tiesas ceļā. I.Garda, norādījusi, ka ir arī citi likumā noteiktie veidi, kā to var izdarīt.
Pēc finanšu ministra paziņojuma RAF maksātnespējas procesa dokumentus šā gada martā izskatījis valsts aģentūras «Maksātnespējas administrācija» Administratoru uzraudzības departaments. Aprīļa otrajā pusē tas atzinis, ka L.Skreijas darbībās nav konstatējis likuma pārkāpumus un līdz ar to viņa var turpināt pildīt amata pienākumus.
Risinājuma meklējumi solījumu līmenī
Finanšu ministra padomnieks februāra nogalē apliecināja, ka Finanšu un Iekšlietu ministrijas speciālisti, kā arī pieaicinātie eksperti ķērušies pie RAF prešu pārdošanas shēmu un dažādās tiesu instancēs pieņemto lēmumu pētīšanas, lai meklētu problēmas risinājumu. Pagaidām pētījumiem nekādu rezultātu nav. Protams, dažos mēnešos atšķetināt vairāku gadu un līmeņu notikumu ķēdi nav vienkārši. Taču, ja griba ir patiesa, tas nav neiespējams. Tiesa, ja līdzšinējos gados ministrija tālāk par solījumiem nav tikusi, māc šaubas, vai tas kādreiz vispār notiks. Turklāt ministriju RAF sakarā nekad nav interesējis kas vairāk par G – 24 kredīta atgūšanu.
Tikmēr žurnāls «Kapitāls» martā rakstīja, ka «RAF izputēšana bijusi viena no klusākajām un ātrākajām visā Latvijas rūpniecības sektorā. To nepavadīja nedz skaļi skandāli, nedz sociālas problēmas mēnešiem neizmaksātu algu vai milzīga bezdarba paaugstināšanās viļņa izskatā.
Tāda reiz nu ir galvaspilsētas attieksme. Sociālās problēmas galu galā izjuta tikai Jelgava un jelgavnieki. Savukārt cīņas patieso karstumu un neskaitāmo juridisko āķu izmešanas nozīmi ar RAF īpašumtiesībām saistītajos darījumos izjutuši tikai paši šajā procesā iesaistītie. Kā jau visos darījumos ar apšaubāmu piegaršu, tajos netrūkst noklusējumu un valda spriedze. Dažkārt sasprindzinājums izlauzies uz āru, taču viss norimis pēc minimālas spēku demonstrēšanas un atsevišķiem krimināliem izlēcieniem. Nav bijuši lielāki bandītiski gājieni. Spriedzes pietiek joprojām.
