Nesen kultūrvēsturniekam Ojāram Spārītim izdevies noskaidrot, ka mūsu Sv.Trīsvienības baznīca ir pirmais protestantu uzceltais dievnams visā Eiropā.
Nesen kultūrvēsturniekam Ojāram Spārītim izdevies noskaidrot, ka mūsu Sv.Trīsvienības baznīca ir pirmais protestantu uzceltais dievnams visā Eiropā. Zināms, ka, baznīcai šķeļoties katoļos un protestantos, pirmie no vairākiem dievnamiem tika izdzīti. Bet, lūk, iznāk, ka pie mums Jelgavā lietas risinātas citādi – iecietīgāk vienai konfesijai pret otru. Lai uzturētu dzīvīgāku Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas ideju, šonedēļ Kultūrkapitāla fondam iesniedzu projektu videofilmas izveidei, lai varētu populārā veidā izstāstīt šā dievnama vēsturi un šodienas problēmas.
Domāju, ka Jelgavā nav īstas koncepcijas par to, kas ir mūsu vēstures unikālā bagātība. Es tomēr gribētu, lai tāds reglamentējošs dokuments taptu. Man ir gadījušās situācijas, kad viens otrs erudīti runā par renesanses arhitektūru Itālijā, Francijā, taču aizmirst pieminēt pašu Sv.Trīsvienības, Sv.Annas baznīcas. Arī runājot par baroka mākslu, nedrīkstam aizmirst, ka mūsu diendienā redzētā pils ir viens no skaistākajiem šā stila paraugiem.
Domāju, ka steidzīgi jāpārskata arī vecpilsētas statuss. Tā nav tikai vecās koka mājas rajonā, kur reiz atradās Dobeles vārti. Īstā vecpilsēta galvenokārt atrodas tagadējā pilsētas centrā, kur divās vietās notiek apjomīgi zemes darbi sakarā ar lielveikalu būvi. Kaut kur Rietumos vai tepat Cēsīs kaut kas tamlīdzīgs bez pamatīgas arheologu izpētes nebūtu iedomājams. Tur jaunu celtniecības objektu būve ir vienīgais veids, kā arheologi tiek pie rakšanas. Citos gadījumos, piemēram, nevienu seno kapulauku aizskart nedrīkst, lai to nesabojātu nākamajām paaudzēm, kas, cerams, zinātnisko izpēti veiks ar pilnīgākām zināšanām un instrumentiem. Bet pie mums izskatās, ka ar ekskavatoru izraktajās bedrēs, kur noteikti bija iegūstamas vērtīgas pilsētas vēstures liecības, mierīgi ielies betona pamatus. Tas mani kā vēsturnieku ļoti satrauc.
Atceros astoņdesmito gadu beigas, kad, Imanta Ziedoņa vārdiem runājot, ar «kūdīšanu uz labiem darbiem», talkām kaut mazliet sakārtojām unikālo Mīlestības aleju. Mūsdienās tā lietas vairs nerisina. Jāmeklē finansējums, līdzekļi, bet pirmām kārtām jābūt vērtības redzošam skatam. Ja to pašu Sv.Trīsvienības baznīcas torni uzlūkosim vienīgi kā kaut kādas vecas baznīcas drupas, kas, protams, negrezno pilsētas centru, diez vai rezultāts būs auglīgs. Īstam saimniekam jāprot novērtēt savu bagātību.
