Svētdien Rīgā Dailes teātrī noslēdzās Latvijas amatierteātru parāde «Gada izrāde 2002».
Svētdien Rīgā Dailes teātrī noslēdzās Latvijas amatierteātru parāde «Gada izrāde 2002».
Žūrijas komisija, ko vadīja profesionālo teātru režisore Māra Ķimele, trīs dienās noskatījās septiņas labākās pērnā gada izrādes (traģiska negadījuma dēļ parādē nepiedalījās astotais – Madonas Tautas teātra – iestudējums).
«Man ir liels prieks atkal šeit būt un redzēt pozitīvās izmaiņas Latvijas amatierteātru darbā. Jūs spējat radīt spilgtas izrādes dažādos žanros un stilos!» tādu vērtējumu izteica viesis Dānijas Amatierteātru asociācijas konsultants režisors Jakobs Ošlaps. Viņa domas uzturēja M.Ķimele: «Tas, ko jūs darāt, ir tiešām labi. Apsveicu jūs kā atšķirīgus, ļoti interesantus māksliniekus.»
Pirmo reizi gada izrāžu praksē noslēgums bija daudz organizētāks nekā citugad. To jautri un atraktīvi ievadīja Jelgavas Jaunā teātra kustību un runas uzvedums «Ar smaidu par…» un savās vietās uz skatuves sasēdināja žūriju. Balvu bija daudz. Arī jelgavniekiem. Labākā scenogrāfa gods tika Mārtiņam Vilkārsim. Viņa radīto skatuvisko ietērpu Jelgavas Jaunā teātra «Prezidentēm» M.Ķimele nosauca par «brīnišķīgu scenogrāfiju ar skaistu un estētisku kvalitāti». Balvas saņēma arī visas trīs šā iestudējuma aktrises: Ilze Rimša, Ilze Suta un Aina Rokjāne. Kā varen lielu nopelnu var uzskatīt arī Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa piedāvājumu «Prezidentes» rudens pusē spēlēt uz «vecās Dailītes» skatuves. No Ā.Alunāna teātra «Kvēli ilgotās» ar balvām atzīmēja Ligitu Liepiņu un Baibu Zaķevicu. M.Ķimele šo iestudējumu raksturoja kā «interesantu, ar stabilu teātra valodu un stilu, ar pamatīgumu, pat akadēmiskumu, kas gados pārbaudīts». Brīžiem gan traucējušas kļūdas tekstā un sufliera skaļums. Labi aktieri, bet scenogrāfija nav viņu balstītāja, nekalpo kā raksturojoša mākslinieciska funkcija.
Par pārsteigumu parūpējās ventspilnieki ar Moljēra «Tartifa» izrādi. Dramaturgs Pauls Putniņš to nosauca par bijušā jelgavnieka režisora Agra Krūmiņa fenomenu. «Viņš ar milzu soļiem iet skatuves formas meklējumos, interesanto mizanscēnu piepildījumos.» M.Ķimele savukārt «Tartifu» raksturoja kā «ārkārtīgi smalku, telpiski, vizuāli un muzikāli komponētu izrādi. Es saņēmu milzīgu režijas prieku.» Ventspils teātra «Tartifs» kļuva par Latvijas amatierteātru 2002. gada parādes uzvarētāju. Arī labākā režija, labākais aktieriskais sniegums, labākās sieviešu un vīriešu lomas – viss Ventspils teātrim. Vēl klāt piedāvājums «Tartifu» ierakstīt Latvijas Radio studijā, bet videovariantu filmēt uzņemsies Teātra muzejs. M.Ķimele mudināja panākt, lai Ventspilī atjaunotos profesionāls teātris.
Tik daudz! Vai te nav pamats baltai skaudībai? Jelgavniekiem šādus priekšlikumus neizteica. Vai tā nav viela pārdomām?
Pirmo reizi pēc «Gada izrādes» parādes sekoja tik pamatīga izrāžu analīze. Profesionāli pamatota. Un ir skumji, ka ar aizvainotu ieganstu «es tāpat visu zinu» daži mūsu režisori var atļauties pamest zāli un draudzīgajās kritiskajās piezīmēs pat neieklausīties.
Kopējais Latvijas amatierteātru līmenis šajā skatē tika atzīts kā ļoti augsts. Tā pamatā ir laba, augstvērtīga dramaturģija. Bet izskanēja aicinājums: «Kopiet savas gara mantas!»
