Jelgavas kultūras namam remonta veikšanai nepieciešami 100 150 tūkstoši latu. Jelgavas kultūras darbinieki ir vienisprātis, ka ar šo darbu nedrīkst ilgi kavēties.
Jelgavas kultūras namam remonta veikšanai nepieciešami 100 150 tūkstoši latu. Jelgavas kultūras darbinieki ir vienisprātis, ka ar šo darbu nedrīkst ilgi kavēties. Problēma, protams, tā pati vecā kur ņemt naudu?
ANNO 1963
Kā «Zemgales Ziņām» pastāstīja kultūras nama direktore Jana Kristiņa, vislielākās grūtības ir ar skatītāju zāli.
Vispirms jāsakārto skatītāju zāles elektromaģistrāle. Esam saņēmuši no DET priekšrakstu, ka situācija ir bīstama. Tāpēc nevaram plānot ļoti jaudīgus koncertus. Nams ir nodots ekspluatācijā 1963. gadā, un lielākajā daļā telpu elektroinstalācijas nav mainītas, stāsta J.Kristiņa.
Nepieciešams modernizēt skatuves skaņas un gaismas aparatūru. Daudzi Rīgas teātri varētu sniegt Jelgavā viesizrādes, bet, kamēr gaismas un skaņas aparatūra ir novecojusi, zūd izrāžu kvalitāte. Arī Jelgavas Jaunais teātris, ar kuru kultūras nams lepojas, ir spiests rēķināties ar ierobežotajām iespējām.
Par elektroremontu ir sastādīta tāme 40000 latu vērtībā. Skatītāju zāles kosmētiskais remonts maksā 50000 latu. Remonts vajadzīgs arī daudzām citām nama telpām.
Kopējās izmaksas svarīgāko darbu veikšanai svārstās no 100 līdz 150 tūkstošiem latu, bet jau tagad ir skaidrs, ka dome šogad atvēlēs tikpat daudz līdzekļu kā pagājušajā gadā Ls 57000.
Simtlatu palīdzība
Jelgavā ir maz cilvēku, kas varētu materiāli atbalstīt kultūru, sūrojas J.Kristiņa. Labi, ja iedod 100 latus kādam pasākumam, arī tas ir daudz. No domes saņemam naudu algām un nodokļiem. Pārējos izdevumus sedzam par telpu izīrēšanā un pasākumos nopelnīto naudu. 1997. gadā nopelnījām aptuveni 17 tūkstošus latu. Veicam arī kultūras menedžmentu. Meklējam veidus, kā piesaistīt sponsorus, remontēt. Namā visu laiku viena vai otra telpa tiek remontēta.
Iespējams, līdzekļus varētu piešķirt kāds ārzemju fonds, kam esmu aizsūtījusi projekta pieteikumu. Jo ar saviem un sponsoru spēkiem mēs nevaram lielo zāli izremontēt.
Mēs labprāt rīkojam labdarības pasākumus, darītu to vēl vairāk, bet nevaram atļauties. Dodam telpas par velti skolēnu, bērnu sarīkojumiem.
Pēc lieliem koncertiem peļņas nemaz nav tik daudz. Esam priecīgi, ja pasākums beidzies «uz nullēm». Bieži vien jo lielāks koncerts, jo lielāki zaudējumi.
Nāksies izdzīvot
Kā atzina Jelgavas izpilddirektors Juris Strods, šogad uz lielu līdzekļu piešķiršanu nevar cerēt, jo trešdaļa budžeta aizies pagājušā gada parādu nomaksai.
Pašlaik budžets ir tāds, ka nākas izdzīvot. Tomēr mēģināsim jelgavniekiem arī šogad sarīkot kultūras pasākumus, svētkus.
J.Strods atgādināja, ka budžetā ir tieši tik naudas, cik tajā iekļuvis, un pēc naudas prasa visi. Saskaņā ar nule izstrādāto Jelgavas kultūras koncepciju visi finansēšanai iesniegtie projekti savā starpā konkurēs, un nav zināms, kādiem komisija dos priekšroku.
Tāpēc atliek cerēt, ka kultūras nama novecojusī iekārta neizies no ierindas, iekams mūsu pilsēta un valsts būs kļuvusi bagāta un varēs atļauties veltīt naudu kultūrai.
Jelgavas kultūras namā
Gadā notiek aptuveni 200 pasākumu
Šomēnes – aptuveni 18 pasākumu
Katru vakaru šeit uzturas 600 – 1000 cilvēku
Darbojas 19 pulcišu
Pulciņos darbojas apmēram 800 dalībnieku
1997. gada nama budžets – Ls 75 000
1998. gada Jelgavas budžets – ap Ls 5 milj.
