Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti apmeklēja sadarbības padomi «Bērzes krasti», lai iepazītu dzīvi laukos, jo, kā sacīja komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne, rakstot likumus, tas ir būtiski, it sevišķi novadu veidošanās procesā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti apmeklēja sadarbības padomi «Bērzes krasti», lai iepazītu dzīvi laukos, jo, kā sacīja komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne, rakstot likumus, tas ir būtiski, it sevišķi novadu veidošanās procesā.
Deputāti Silva Bendrāte, Māris Kučinskis, Ērika Zommere, Roberts Jurdžs, Sarmīte Ķikuste, Andris Bērziņš, kā arī viņu palīgi un konsultanti sēdās «busiņā», lai dienas gaitā iepazītu Jelgavas un Dobeles rajona Glūdas, Līvbērzes, Bērzes un Jaunbērzes pagasta dzīvi ne tikai no «parādes puses».
Pagasts uztur feldšerpunktus
Ar Dobeles rajona Bērzes pagastu viesus iepazīstināja izpilddirektors Juris Kronbergs. Pagastā, kurā mīt 2047 iedzīvotāju, ir trīs ciemi – Bērze, Šķibe un Miltiņi. Bezdarba līmenis nepārsniedz astoņus procentus, un lielākais darba devējs joprojām ir paju sabiedrība «Zelta druva». Attīstīta arī kokapstrāde, autoservisa pakalpojumi, darbojas zivju pārstrādes cehs. Infrastruktūras objekti privatizēti vai nodoti nomā. Piemēram, SIA «Ziedi» apkalpo pašvaldības ūdensapgādi, savukārt kanalizācija ir Bērzes pagasta Padomes pārziņā. Bērzes pamatskolā (bijušajā vidusskolā) mācās 75 bērni, pagastā ir trīs feldšeru punkti un divas bibliotēkas. Izstrādāts projekts sporta halles celtniecībai Šķibē. Pagasts plāno par SAPARD līdzekļiem izbūvēt asfaltētu ceļu Miltiņu ciemā. Jāpiebilst, ka pašvaldību apvienība «Bērzes krasti» kopīgi apsaimnieko Valsts autoceļu fonda līdzekļus, tādējādi ietaupot administrācijas izdevumus. Četrām pašvaldībām ir arī kopīgs datorspeciālists, darba aizsardzības speciālists, koordinators, projektu vadītājs un Autoceļu fonda līdzekļu grāmatvedis.
Šķibes feldšerpunkta vadītāja Regīna Kurme deputātiem norādīja uz pagasta īpatnējo situāciju – pašvaldība atrodas piepilsētā un agrāk bijusi iecirknis, kuru apkalpojuši Dobeles mediķi. Pašlaik vairāk nekā 2000 Bērzes iedzīvotāju pierakstījušies pie 12 ģimenes ārstiem, no kuriem neviens neslēdz līgumu ar fedšerpunktu. To uzturēšana tagad ir pagasta pārziņā, un, kopš ieviesta ģimenes ārstu institūcija, no slimokases nav saņemtas nekādas dotācijas…
Bērzes pagasttiesas un sociālā dienesta vadītāja Gunita Januma savukārt stāstīja par palīdzību vientuļajiem pensionāriem, kas ar pagasta transportu tiek vesti gan pie Dobeles, gan Rīgas ārstiem. Viņu tāpat kā citus pagastu sociālos darbiniekus satrauc garantētā minimālā ienākuma (GMI) ieviešana. Arī Saeimas deputāti strikti norādīja: ja pabalsta lūdzēji atsakās no līdzdalības, pašvaldības ir tiesīgas GMI neizmaksāt. M.Kučinskis uzsvēra, ka likumu atcelt nevar, taču deputāti no sociālajiem darbiniekiem vēlas dzirdēt, kā to varētu uzlabot.
No mājām jākustina vīrieši
Arī Glūdas pagasta vadītāja Lauma Kalvāne pievērsās visu peltajam un apstrīdētajam GMI. Lai to piešķirtu, pašvaldībām jāiegulda milzīgs darbs, jāaizpilda papīru kalni, bet Labklājības ministrijas ierēdņi neprotot pat anketu izveidot. Govi pieskaita kustamajai mantai un liek norādīt izlaides gadu…
Priekšsēdētāja deputātu uzmanību pievērsa arī dzīvokļu trūkuma problēmai pagastā. Viņai ir ideja nepabeigtajā namā «Līgotnes» izbūvēt dzīvokļus nelabvēlīgo ģimeņu bērniem un jaunajām ģimenēm, taču, lai ēku pabeigtu, nepieciešami 50 tūkstoši latu.
Pašvaldības pagasttiesas un sociālā darbiniece Veneranda Apine piebilda, ka ēkas pirmajā stāvā varētu izveidot arī telpas jauniešu centram. Viņa sacīja, ka ir sāpīgi, ja cilvēki paši necenšas risināt savas problēmas, bet ir prieks par katru ģimeni, kuru izdevies «izvilkt uz augšu». Visgrūtāk esot palīdzēt palīgskolu beigušajiem bērniem, kas veido savas ģimenes, kur nabadzība tiek pārmantota no paaudzes paaudzē.
Savukārt izpilddirektors Kazimirs Ramans atzinīgus vārdus veltīja pagasta bezdarbniekiem. Glūdā atšķirībā no citiem pagastiem iedzīvotāji uz sabiedriskajiem darbiem gaida rindā, un, kad pirms diviem gadiem pašvaldība tos gribēja likvidēt, cilvēki satraucās ne pa jokam. Taču 90% no iedzīvotājiem, kas piesakās sabiedriskajos darbos, ir sievietes, tāpēc, ja mājās ir vīrietis, pašvaldība mēģina izkustināt viņu, panākot, ka cilvēks iziet sabiedrībā un, kontaktējoties ar citiem, pamazām atgriežas aktīvajā dzīvē.
Attīstās arī nomales
Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele savā pašvaldībā izveidojusi līdzsvarotas un vienmērīgas attīstības modeli. Vārpas ciemā deputāti ar lielu interesi aplūkoja bērnu un jauniešu centru «Vārpiņas», kas tapis, pārbūvējot katlumāju, un darbojas jau divus gadus. Tā vadītāja un pagasta deputāte Smaida Vērza sacīja, ka centra mērķis ir veidot dzīvi skaistāku. Jauniešiem ir iespēja izmantot trīs datorus, uzspēlēt novusu un galda tenisu. Šovasar plānots izveidot sporta laukumu.
Vārpas ciemā darbojas arī doktorāta filiāle, bērnudārza grupiņa, veļas mazgātava un pirts. Savukārt Līvbērzes ciemā iedzīvotājiem pieejams sabiedriskās informācijas punkts. Priekšsēdētāja uzsver, ka pašvaldības sociālā darba galvenais princips ir iedot nevis zivi, bet tīklu, proti, sociālos pabalstus piešķirt bērniem un vecajiem ļaudīm, bet darbaspējīgie, lai iztiku, sev nopelna paši. Tādējādi pašvaldībai vairāk līdzekļu izdodas ieguldīt infrastruktūras, pieaugušo izglītības un biznesa informācijas centra attīstībā.
Nabadzība – Dieva dāvana
Visu darbaspējīgo un veselo čīkstētāju un lūdzēju problēmas kļūst nenozīmīgas pēc tikšanās ar invalīdi kopš bērnības Ēriku Gili Jaunbērzes pagastā. No dzimtajiem Ķemeriem un Talsiem ar roku vadāmā ratiņkrēslā viņa apceļojusi Latviju un Eiropu. Tūkstošiem kilometru garo ceļojumu laikā Ērika parasti kopā ar uzticamo līdzgaitnieci kollija šķirnes kucīti Džūliju nakšņojusi autobusu pieturās. Pašlaik saimniece vēl sēro par sunītes nāvi, taču možu garu viņai uzturēt palīdz jau otrās grāmatas rakstīšana, rokdarbi, drēbnieces amats un šovasar ieplānotais ceļojums gar jūras malu. Deputāti Ērikas kundzei solīja gan atpūtu sanatorijā, gan jaunu sunīti, bet viņa tikai palūdza adresi, lai varētu mīļajām meitenēm deputātēm aizsūtīt kādu bandroli.
Jaunbērzes pagasts rūpējas gan par invalīdiem, gan vecajiem ļaudīm, taču deputātus patīkami pārsteidza bērnu mākslas studijas «Naktsvijole» audzēkņu paveiktais. Studija, kuru finansē pašvaldība, mājvietu radusi divos dauddzīvokļu mājas dzīvokļos. Tās 26 dalībnieku darbi bijuši izstādēs ne tikai Rīgā, bet arī Taivānā un Japānā. Bērni mākslas skolotājas Zentas Puriņas vadībā savos darbos lielākoties izmanto dabas materiālus – koku mizas, zīles, sēklas, sausos ziedus, zarus u.c. Arī bibliotēkā aplūkojamie pagasta iedzīvotāju rokdarbi un sevišķi autoavārijā cietušā Viļa Šmuciņa izgatavotās koka rotaļlietas vedina uz domu piekrist pagasta bibliotekāres Kristīnes Hvečkovičas sacītajam: «Nabadzība ir kā Dieva dāvana, jo liek attīstīt izdomu un iztikt ar to, kas mums ir.»
