Varēs apstrīdēt lēmumu par lauka apskates rezultātiem.
Varēs apstrīdēt lēmumu par lauka apskates rezultātiem
Ministru kabinets otrdien akceptēja grozījumus Sēklu aprites likumā, kas paredz, ka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektora lēmumu par lauka apskates rezultātiem var apstrīdēt trīs darba dienu laikā, iesniedzot dienestā sūdzību. Kā skaidrojusi ZM, Administratīvā procesa likumā, kas stāsies spēkā 2003. gada 1. jūlijā, 79. panta pirmajā daļā teikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Attiecībā uz VAAD inspektora lēmuma pieņemšanu par lauka apskates rezultātiem jānosaka sevišķs lēmuma apstrīdēšanas termiņš, jo lauku apskati veic veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk nosakāma tās tīrība. Šo fāžu ilgums ir no 16 līdz 18 dienām. Agrīnās labību šķirnes mēnesi pēc lauku apskates parasti novāc. Līdz ar to Sēklu aprites likumā jāparedz, ka VAAD inspektora lēmumu par lauka apskates rezultātiem var apstrīdēt trīs darba dienu laikā, skaidro ZM. Paredzēts, ka grozījumi likumā pēc to pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 1. jūlijā.
Akceptē Meliorācijas likumu
Ministru kabinets otrdien akceptēja Meliorācijas likumu, kas nosaka Zemkopības ministrijas (ZM) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) funkciju sadali zemes meliorācijā.
Kā skaidro ZM, Meliorācijas likuma sagatavošanas nepieciešamību raksturo ZM administratīvās struktūras reformas rezultātā izveidotās valsts pārvaldes iestādes LAD funkcijās noteiktā meliorācijas sistēmu valsts pārvalde, zemes reformas lauku apvidos rezultātā zemes īpašniekiem nodoto meliorācijas sistēmu uzturēšanas aktualitāte.
Nepieciešamību sagatavot šo likumu noteica arī objektīvas informācijas trūkums par meliorācijas sistēmu stāvokli un meliorācijas kadastra nepilnības, kā arī pašreizējā zemes meliorācijas reglamentējošā likuma «Par meliorāciju» vairāku normu spēka zaudēšana, dublēšanās vai pretrunas ar citiem likumiem.
Likumā paredzēta meliorācijas kadastra satura un izveides, meliorācijas kadastra informācijas aprites starp LAD un valsts un pašvaldību iestādēm, valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu nozīmes statusa piešķiršanas, meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas kārtība.
Likumā plānots noteikt arī koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas maksas aprēķina, sadales un norēķina, koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības finansēšanas no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu radušos zaudējumu noteikšanas un atlīdzināšanas kārtību.
Lai realizētu likuma normas, tiks izdoti valdības noteikumi.
Saistībā ar valdībā akceptēto Meliorācijas likumu MK arī akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).
To mērķis ir paredzēt administratīvo sodu zemes īpašniekiem un lietotājiem par Meliorācijas likumā noteiktās informācijas nesniegšanu LAD.
Paredzēts, ka par meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu varēs uzlikt naudas sodu no 10 līdz 150 latiem. Tāds pats sods draud, ja LAD netiek sniegta informācija par sava zemes īpašuma vai lietojuma robežās esošo meliorācijas sistēmu izmaiņām.
Meliorācijas likums un grozījumi Latvijas APK vēl jāpieņem Saeimā.
Labības sēklaudzēšanā ievērosim ES prasības
Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumus, kas precizē un papildina iepriekšējos, lai sasniegtu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības (ES) prasībām sēklu apritē.
Noteikumi attiecas uz labību, kas paredzēta lauksaimnieciskajai ražošanai, – uz rudziem, kviešiem, miežiem, auzām, tritikāli un kukurūzu, izņemot uzplīstošo un cukurkukurūzu. Normatīvos noteiktas prasības sēklu sertifikācijai, kvalitātes novērtēšanai, saiņošanai, etiķetēšanai un pārdošanai un uzdots Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) īstenot OECD shēmas šķirņu sertifikācijai.
Spēkā esošie Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi jāpapildina vai jāprecizē sakarā ar Latvijas pievienošanos OECD shēmām šķirņu sertifikācijai.
Kā skaidro ZM, grozījumi minētajos noteikumos jāizdara lielākajā daļā punktu, tādēļ šis normatīvais akts iesniegts kā jauni MK noteikumi.
VAAD 2001. un 2002. gadā vidēji sertificēja 46 700 tonnu sēklu, kas ir 45% no aprēķinātā izsētā daudzuma, kā arī veica lauku apskates 24 900 hektāros.
ZM informē, ka 2002. gadā labības sēklu eksports palielinājās līdz 432 tonnām (2001. gadā eksportēja 74,4 tonnas). Bet tuvākajos gados labības sēklu eksporta ar OECD sēklu sertifikātu īpatsvars labības sēklu ražošanā nebūs liels. Pēc pievienošanās ES dažas sēklu kvalitātes prasības būs stingrākas nekā pašlaik, tāpēc normatīvā akta darbības dēļ netiek prognozēts lauku apskates platību un sēklu sertifikācijas apjoma kopējais kāpums.
Normatīvā akta izpildi kontrolēs VAAD. Vairāku normatīvā akta punktu izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas, bet atsevišķu punktu izpilde var sākties 2003. gada 1. jūnijā – ar jaunu lauku apskates cikla sākumu. Dažiem normatīviem ir vajadzīgs pārejas periods, lai sēklu ražotāji varētu sagatavoties jaunajām prasībām.
Kā skaidro ZM, OECD prasības ir dominējošās salīdzinājumā ar nacionālajām prasībām sēklu starptautiskajā tirdzniecībā. Shēmās iekļauj tikai tās šķirnes, kas ir oficiāli atzītas par atšķirīgām un pietiekami vērtīgām vismaz vienā valstī.
