Onkoloģiskās slimības ir vienas no tām, kas cilvēkus baida visvairāk.
Onkoloģiskās slimības ir vienas no tām, kas cilvēkus baida visvairāk. No vēža nav pasargāts neviens, ar to var saslimt jebkurš cilvēks: sieviete vai vīrietis, vecs vai jauns, arī bērni. Onkoloģijas speciālistu jaunākie pētījumi par saslimstību ar vēzi liecina, ka Latvijā apmēram 20 procentu no visiem ļaundabīgajiem audzējiem varētu būt pārmantoti.
Speciālisti skaidro, ka audzēju attīstību nosaka īpaši gēnu defekti jeb mutācijas, ko kāds no vecākiem var nodot saviem pēcnācējiem. Pārējos 80 procentos gadījumu ļaundabīgā audzēja attīstībā noteicošā loma ir dažādiem citiem faktoriem.
Pie ārsta vēršas novēloti
Lielais ielaisto audzēju īpatsvars ir ļoti būtiska Latvijas veselības aprūpes problēma. Saskaņā ar vēža slimnieku reģistra datiem 2000. gadā valstī ļaundabīgie audzēji I un II stadijā tika atklāti tikai 39,7 procentos gadījumu, pārējos gadījumos slimība jau bija ielaista līdz III un IV stadijai, kad dzīvībai draud nopietnas briesmas. Uzskats, ka ļaundabīgais audzējs nav ārstējams, jau sen ir nepareizs.
Agrīni atklāta vēža gadījumos būtiski palielinās efektīvas ārstēšanas iespējas, taču arī 2002. gadā tikai 40,3 procentiem slimnieku ļaundabīgie audzēji konstatēti I un II stadijā. Latvijā 2002. gada beigās uzskaitē bija 50 395 onkoloģiskie pacienti, bet kopējais pirmo reizi diagnosticēto vēža slimnieku skaits pagājušajā gadā bija 8977.
Lai audzēju diagnosticētu agrīnā stadijā vai arī mēģinātu novērst tā attīstību vispār, Rīgas Stradiņa universitātes Pārmantotā vēža institūta galvenais speciālists Dr. Arvīds Irmejs uzskata, ka viens no pamatrisinājumiem ir apzināt tās personas, kurām ir paaugstināts risks saslimt ar vēzi. Šādas riska grupas ir arī ģimenes, kurās audzēji novērojami vairākiem ģimenes locekļiem. Pateicoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, rodas iespējas paredzēt, agrīni diagnosticēt un pat novērst vēža attīstību ģimenēs ar pārmantotiem audzējiem.
Īpaši jāuzmanās sievietēm
Lai izvērtētu mūsu iedzīvotāju iespējamo saslimšanas risku ar pārmantotiem ļaundabīgiem audzējiem, 2002. gadā onkoloģijas speciālisti Latvijā atklājuši 80 ģimeņu, kuru locekļiem ir iespējams pārmantots krūts un olnīcu vēzis, un 25 ģimenes ar aizdomām par iedzimtu resnās un taisnās zarnas vēzi. Tātad sievietēm, kuru mammām vai vecmāmiņām bijis ļaundabīgais audzējs, īpaši jāuzmanās un regulāri jāpārbaudās. Taču mediķi uzskata, ka iedzimtā vēža pacientu skaits Latvijā ir daudz lielāks. Diemžēl iedzīvotāju informētības līmenis par pārmantotā vēža riska faktoriem ir ļoti nepietiekams, radot nopietnu šķērsli agrīnai vēža diagnostikai.
Pašlaik pārmantoto audzēju atklāšana un profilaktiskie pasākumi riska grupas personām pasaulē tiek uzskatīti par vienu no perspektīvākajiem onkoloģisko slimību ārstēšanas virzieniem. Nu tāda iespēja ir arī Latvijā. Tādēļ iedzīvotāji tiek lūgti savlaicīgi vērsties pie ārsta. Sievietēm pēc 40 gadiem vismaz reizi gadā jāizdara mamogrāfiskā izmeklēšana, ko var veikt arī Jelgavas slimnīcā. Tagad arī Rīgā, ja vien pacients to vēlas, iespējams noskaidrot, vai viņam nav pārmantoto audzēju risks.
Visbiežāk sastopams tieši pārmantotais krūts, olnīcu un resnās zarnas vēzis. Retāk novērojami iedzimti priekšdziedzera, kuņģa, nieru, ādas un citi vēža gadījumi. Dr. Arvīds Irmejs norāda, ka katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti, tomēr gēnu izmaiņu gadījumā risks sasirgt ar ļaundabīgo audzēju ir no 50 līdz 90 procentos gadījumu. Pārmantoto audzēju gadījumā slimība biežāk parādās gados jauniem cilvēkiem, raksturīga vairāku audzēju attīstība vienlaikus vai ar laika intervālu. Varbūtība, ka bērni pārmantos slimību no saviem vecākiem, ir 50 procentu.
***
Zināšanai
Vislielākais risks pārmantot vēzi ir cilvēkiem:
* kuru ģimenē vismaz divi asinsradinieki slimojuši ar krūts, olnīcu, resnās vai taisnās zarnas, priekšdziedzera vēzi;
* kuru ģimenē krūts vēzis diagnosticēts pirms 40 gadu vecuma;
* kuru ģimenē konstatēts krūts vēzis asinsradiniekam vīrietim;
* kuru ģimenē vienai personai atklāti divi ļaundabīgie audzēji, piemēram, krūts un olnīcu;
* ja ģimenē vismaz trīs pirmās pakāpes asinsradinieki (piemēram, dēls, tēvs, tēva māsa) slimojuši ar jebkāda veida ļaundabīgajiem audzējiem.
