Zemkopības ministrijas speciālisti nopietni pēta, kādus atvieglojumus iespējams piemērot lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumiem, nepārkāpjot ES prasības, bet tajā pašā laikā atvieglojot uzņēmumu piemērošanos jaunajam tirgum.
Zemkopības ministrijas speciālisti nopietni pēta, kādus atvieglojumus iespējams piemērot lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumiem, nepārkāpjot ES prasības, bet tajā pašā laikā atvieglojot uzņēmumu piemērošanos jaunajam tirgum.
Latvija izmantos visus iespējamos atvieglojumus
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, viesodamies pavasara izstādē Rāmavā, sacīja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti pēta, kādus atvieglojumus iespējams piemērot lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumiem. Konstatēts, ka, izstrādājot nacionālo likumdošanu piena nozarē, nav izmantotas visas atvieglojumu iespējas, ko pieļauj ES likumdošana.
Tālab ministrijas speciālisti izstrādā jaunu «Piena aprites noteikumu» projektu, kas aizstās pašreiz šo nozari regulējošos Ministru kabineta noteikumus nr.491. Jaunajos noteikumos būs paredzēti vairāki atvieglojumi mazajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Kristīne Šteina skaidroja, ka, izstrādājot nacionālo likumdošanu piena nozarē, sākotnēji speciālisti bija ņēmuši vērā attiecīgas ES direktīvas, taču izrādījās, ka ir vēl vairāki komisijas lēmumi, kas pieļauj atvieglojumus mazajiem piena pārstrādes uzņēmumiem. K.Šteinai bija iespēja konsultēties Briselē ar ekspertiem par šiem jautājumiem, un viņa stāstīja, ka izmantot atkāpi no attiecīgās ES direktīvas var ikviena dalībvalsts un kandidātvalsts. Piemēram, Ungārija šo iespēju izmantos daļēji, savukārt vairākas ES dalībvalstis to vispār negrasās darīt. Latvija turpretī centīsies izmantot šīs iespējas maksimāli un nacionālajā likumdošanā iestrādās visas iespējamās atlaides, ko pieļauj ES dokumenti.
Individuāla pieeja lūdzējiem
Vai piena pārstrādātāji izmantos šos atvieglojumus, atkarīgs no pašiem uzņēmumiem, jo atlaides netiks piešķirtas automātiski. Uzņēmumiem būs jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā ar lūgumu atļaut izmantot tādus un tādus atvieglojumus.
«Jāņem vērā, ka kontrolējošā institūcija Pārtikas un veterinārais dienests atvieglojumus piešķirs, izvērtējot katru uzņēmumu. Un tas, ka uzņēmums pārstrādā salīdzinoši maz piena, vēl nenozīmē, ka tas noteikti saņems atļauju strādāt ar atvieglotiem nosacījumiem. Svarīgākais kritērijs, dodot tādu atļauju, būs tas, vai, piemērojot atvieglotas prasības, necietīs higiēnas un sanitārās prasībās,» skaidroja K.Šteina.
Atvieglojumi nekādā gadījumā neattieksies uz higiēnas prasībām. Patērētājam ir jāsaņem kvalitatīvs produkts neatkarīgi no tā, vai tas ražots lielā vai mazā uzņēmumā.
Iespējamie atvieglojumi
Ar atvieglojumiem, kādus uzņēmumi varētu izmantot, būs iespējams iepazīties jaunajos «Piena aprites noteikumos», kad Ministru kabinets tos būs apstiprinājis.
K.Šteina minēja, ka viena no atlaidēm uzņēmumiem, kas nepārstrādā gadā vairāk par 500 000 litru piena, varētu būt, piemēram, tāda, ka netiek obligāti pieprasīts veikt personāla apmācību. Mazajiem uzņēmumiem, kuriem produktu daudzveidība nav liela, varētu atļaut vairākas darbības vienā telpā.
«Protams, ja tiek ievērotas higiēnas un veterinārās prasības. Ar to vien, ka uzņēmums paziņo, ka nepārstrādā gadā vairāk par 500 000 litriem piena, nepietiek, lai tas drīkstētu izmantot visus atvieglojumus. Ja Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti secinās, ka līdz ar atvieglojumu ieviešanu higiēnas prasību ievērošana netiek apdraudēta, uzņēmums saņems atļauju tos izmantot. Savukārt, ja inspektori konstatēs pretējo, diemžēl atļauja netiks dota,» prognozēja K.Šteina.
Turklāt piena pārstrādātājiem, kas būs saņēmuši atvieglojumu atļauju, pēc tam būs arī jāpierāda, ka jauda netiek pārsniegta. Tiklīdz pārstrādātā piena daudzums pārsniegs noteikto robežu, iespējamās atlaides vairs nevarēs piemērot.
Drīkstēs arī eksportēt
K.Šteina skaidroja, ka ES tik sarežģīta sistēma piena nozarē tiek piemērota tāpēc, lai arī mazie uzņēmumi, kas izmantojuši atlaides, drīkstētu savu produkciju eksportēt uz citām ES valstīm.
ES ir daudzi nelieli uzņēmumi, kas ražo, piemēram, kādu īpašu siera šķirni nelielos daudzumos, ko pārdod citās valstīs. Ražotnes ir nelielas, tajās netiek obligāti prasīts izpildīt visas tās prasības, kas ir lielajiem uzņēmumiem, neskaitot, protams, ar higiēnu saistītās. To ievērošanā atlaižu nav. Pēc šāda modeļa varētu strādāt arī daži desmiti Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu.
Gaļas un zivju nozarēs izmaiņu nebūs
Vai atvieglojumi ir paredzēti arī gaļas un zivju nozarēs? Gaļas nozarē jau Latvijas nacionālajā likumdošanā ir iestrādātas prasības, kas pieļauj nelielas atkāpes, piemēram, mazajām kautuvēm. Taču atšķirībā no topošajiem noteikumiem piena nozarē produkciju no mazajām kautuvēm, kas strādā pēc atvieglotiem noteikumiem, drīkst realizēt tikai Latvijā, un tāda kārtība saglabāsies arī pēc iestāšanās ES, skaidroja K.Šteina. Lai atšķirtu, vai produkcija nākusi no lieljaudas vai no mazjaudas kautuvēm, tai būs jābūt attiecīgi marķētai.
Savukārt zivsaimniecības nozarē kārtība ir tāda, ka zvejnieks izvilktos lomus var pārdot pa tiešo, piemēram, tirgū, vai arī pārstrādes uzņēmumam.
