Vēl nākamo nedēļu Ģ.Eliasa muzejā apskatāma neliela, bet īpatnēja ekspozīcija – lietuviešu mākslinieka Vitoļa Truša pasteļdarbi ar parakstiem nesen pagājušās dzejas dienas noskaņās.
Vēl nākamo nedēļu Ģ.Eliasa muzejā apskatāma neliela, bet īpatnēja ekspozīcija – lietuviešu mākslinieka Vitoļa Truša pasteļdarbi ar parakstiem nesen pagājušās dzejas dienas noskaņās.
Vitolis Trušis ir gleznotājs monumentālists. Viņa pamatspecialitāte ir liela formāta portreti, abstraktas kompozīcijas mozaīkās, kurām izmantots pašu zemes granīts, freskas klasiskajā tehnikā, kuru autors sauc par tikpat senu, cik grūtu.
Pasteļgleznojumiem viņš pievēršas reti. Muzeja videozālē apskatāmās astoņas gleznas, kurās dominē mākslinieka dzimtās Ziemeļlietuvas gaisīgie motīvi, ir daļiņa no V.Truša pagājušā gada personālizstādes Šauļos, pilsētā, kuras universitātē viņš ir profesors. Daži darbi bijuši rādīti arī Viļņā un citur, galvenokārt Lietuvā. Ar citām izstādēm V.Trušis viesojies arī ārzemēs: Nīderlandē, Zviedrijā, Polijā.
Šos (sevišķi ņemot vērā viņa mākslas mērogus) nelielo izmēru darbus lietuviešu mākslinieks nesen sācis parakstīt netradicionāli: ne vienā vārdā vai teikumā, bet daudzrindēs – vārsmu formā, ko viņš pats par dzeju pilnā nozīmē tomēr nesauc, pareizāk tas būtu dēvējams par gleznieciskās domas turpinājumu: «Pabeidzu gleznu un pēc tam domu turpinu vārsmās. Šeit vietas trūkuma dēļ teksts klāt pielikts mazās datirorizdrukas lapiņās. Plašākā telpā būtu iespējams visu izvietot tā kā pagājušā gada personālizstādē: teksti sudrabotā rakstā uz tumša fona, ierāmēti līdzās izvietoto gleznu lielumā, izskatās gluži vai kā patstāvīgi darbi un gleznas, protams, papildina daudz izteiksmīgāk.»
Mākslinieks un Jelgavas muzejnieki domā arī par plašāku izstādi, kurā tekstuālo gleznu un glezniecisko tekstu līdzāspastāvēšanas iecere būtu izvērtējama pilnībā.
