Latvijas Lielo pilsētu asociācijas speciālisti šonedēļ atbalstījuši virkni priekšlikumu, tostarp jelgavnieku, un vienojušies par nepieciešamajiem grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas speciālisti šonedēļ atbalstījuši virkni priekšlikumu, tostarp jelgavnieku, un vienojušies par nepieciešamajiem grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.
Viens no galvenajiem ierosinājumiem saistīts ar iespējām paplašināt pašvaldību dzīvojamo fondu. Proti, līdz šim likumā paredzēts, ka privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā nolemts Ministru kabinetā. Asociācija ierosina, ka arī pašvaldības var pieņemt lēmumu par savā īpašumā esošo dzīvojamo māju neprivatizēšanu.
Šāds grozījums būtu nepieciešams, jo likums par pašvaldībām pie pastāvīgajām to funkcijām paredz arī palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Turklāt Saeima, pieņemot grozījumus likumā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, būtiski paplašinājusi personu loku, kurām pirmām kārtām jāsniedz palīdzība. Savukārt ar grozījumiem likumā par dzīvojamo telpu īri no pagājušā gada paplašināts to īrnieku kategoriju loks, kam jānodrošina pašvaldības palīdzība.
Līdz ar to būtiski saasinājusies pašvaldību dzīvojamā fonda veidošanas problēma. Vietējās varas rīcībā nav tik daudz dzīvokļu, lai izpildītu pašvaldības pastāvīgās funkcijas, kur nu vēl, lai ar dzīvojamām telpām nodrošinātu papildus noteiktās iedzīvotāju kategorijas.
Lielo pilsētu asociācija atbalstījusi arī iesniegtos Jelgavas Domes ierosinājumus. Īpašuma konversijas pārvaldes speciālists dzīvojamo māju privatizācijā Ivars Krastiņš stāsta, ka viens no tiem saistīts ar nepieciešamību precizēt brīvo dzīvokļu izsoles nosacījumus privatizējamās mājās. Lai novērstu faktu, ka denacionalizēto namu īrnieki izsolēs uz dzīvokļiem var pretendēt neierobežotu skaitu reižu, likumā nepieciešams precizēt, ka ikviena ģimene no denacionalizētas mājas izsolē var pretendēt tikai uz vienu dzīvokli. Privatizācijas nosacījumos ierosināts iekļaut nosacījumu, ka uz dzīvokli izsolē var pretendēt tikai tie kompensācijas sertifikātu īpašnieki, kas tos saņēmuši par neatgūto īpašumu.
Nepieciešams precizēt arī zemes īpašnieku tiesības. Likumā noteikts, ka īpašnieks, uz kura zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, var pretendēt tajā uz vienu dzīvokli. Mūsu Dome uzskata, ka godīgāk būtu, ja uz mitekli varētu pretendēt tikai tie īpašnieki, kuriem zeme piederējusi 1940. gadā un viņu tiešie mantinieki, nevis zemes īpašnieki, kas to pārpirkuši.
Kopumā Lielo pilsētu asociācija atbalstījusi apmēram 20 priekšlikumu. Tuvākajā laikā asociācija ierosinātos grozījumus iesniegs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.
