To vēlreiz pārliecinoši pierāda pirms nedēļas notikušais referendums.
To vēlreiz pārliecinoši pierāda pirms nedēļas notikušais referendums. Kopēja mērķa vadīti, pie «apaļā galda» sēdās gan politiskie pretinieki, gan dažādu reliģisko konfesiju pārstāvji, lai vienotos par to, kāda būs Lietuvas nākotne, kādā pasaulē dzīvos viņu bērni un mazbērni.
Varētu likties, ka izvēlētā divu dienu balsošanas taktika bija galīgi nepareiza: sestdien – referenduma pirmās dienas novakarē uz iecirkņiem savu viedokli izteikt bija atnākuši tikai nedaudz vairāk par 20 procentiem balsstiesīgo. Tomēr nedz balsošanas iecirkņos, nedz referenduma preses centrā nemanīja īpašu satraukumu, kaut gan nedēļas nogale bija īstais kartupeļu stādīšanas laiks. Cilvēki tomēr nāca un balsoja. Liela daļa Lietuvas iedzīvotāju balsot referendumā ieradās tiešā ceļā no dievkalpojuma baznīcā – ar aicinājumu atdot savas balsis par Lietuvu vienotā Eiropā klajā bija nākuši arī trīs lielāko tradicionālo reliģisko konfesiju vadītāji.
Sarunās ar valdošo partiju vadītājiem «Ziņas» noskaidroja, ka, vienota mērķa vadītas, arī tās spēja «nolikt malā» sasvstarpējās nesaskaņas. Tas nozīmē, ka nebija neviena aktīva politiskā spēka, kas būtu aģitējis pret Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Var jau, protams, pasmaidīt par presē plaši atspoguļotajām lielveikalu aktivitātēm: svētdien, referenduma otrajā dienā, uzrādot uzlīmi «Es balsoju», tajos par vienu centu varēja iegādāties «Eiro» alus pudeli, veļas pulvera paku vai šokolādi. «Ziņām» gan neizdevās sastapt nevienu no akcijas preču pircējiem, kurš būtu balsojis tikai tādēļ, lai kaut ko iegūtu gandrīz par velti. Tieši otrādi, gan iecirkņos sastaptie, gan uz ielām uzrunātie Lietuvas iedzīvotāji atzina, ka balso par savu vietu vienotā Eiropā, par savu bērnu nākotni tajā. Bija skaidrs, ka viņus vieno eirooptimisma nots.
«Ziņas» izvaicāja arī pašvaldību vadītājus. Par ieguvumiem no iestāšanās Eiropas Savienībā bija dzirdama galvenokārt pragmatiska nots – visi atzina, ka pēc tam būs pieejami ievērojami finanšu līdzekļi gan infrastruktūras sakārtošanai, gan jaunu darbavietu radīšanai.
Pēcreferenduma eiforija beigusies, Lietuvas valdībai un parlamentam jāsāk nopietns darbs, lai spētu attaisnot dotos solījumus, lai valsts gūtu to, ko piedāvā jaunās iespējas.
Kādu ceļu izvēlēsies Latvijas iedzīvotāji, piedaloties referendumā, kas iekrīt kartupeļu novākšanas laikā? Vai rudenī mums svarīgāk būs rakt kartupeļus vai tomēr atbildīgi lemsim par savas valsts un savu bērnu nākotni? Izvēlēsimies mēs, bet dzīvot vajadzēs viņiem.
