Nākamā gada maijā paredzēta desmit kandidātvalstu uzņemšana Eiropas Savienībā.
Nākamā gada maijā paredzēta desmit kandidātvalstu uzņemšana Eiropas Savienībā. Tas, vai Latvija līdz ar Slovākiju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Maltu un Kipru tiks kopīgi uzņemta vienotās Eiropas valstu saimē, būs atkarīgs no mūsu – balsstiesīgo iedzīvotāju – referendumā lemtā. Domājams, ka daudzus joprojām māc neziņa un šaubas, par ko tajā atdot savu balsi, tāpēc vēl jo interesantāka liekas pieredze tajās valstīs, kas savu izvēli jau izdarījušas.
Pagājušās nedēļas nogalē Slovākijā – piektajā ES kandidātvalstī – notika referendums par iestāšanos ES. Maltas, Slovēnijas, Ungārijas un Lietuvas iedzīvotāji jau bija nobalsojuši par savu valstu pievienošanos ES. Un kas ir zīmīgi, līdz šim nevienas valsts vēlētāji, balsojot par dalību Eiropas Savienībā, nav teikuši «nē».
Īpaši interesanti saistībā ar situāciju Latvijā būtu aplūkot pēdējos divus referendumus, jo tos vienoja politisko analītiķu uzskats, ka Lietuvā un Slovākijā būtu iespējama nepietiekama vēlētāju aktivitāte un referenduma rezultātus varētu apšaubīt. Ir arī skaidrs, ka tās abas rādītu sliktu piemēru vēlētājiem Polijā, Čehijā un galu galā pie mums Latvijā. Par lielu atvieglojumu Lietuvas un Slovākijas politiskajiem līderiem iedzīvotāji demonstrēja negaidītu politisko briedumu un balsoja «par». Lietuvā uz balsošanas iecirkņiem devās mazliet vairāk par 63 procentiem no 2,6 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju. Uz jautājumu «Vai piekrītat Lietuvas Republikas dalībai Eiropas Savienībā?» apstiprinoši atbildēja 89,92 procenti visu balsotāju. Savukārt Slovākijas Centrālā vēlēšanu komiteja vakar paziņoja, ka referendumā piedalījušies 52,15 procenti vēlētāju un par iestāšanos ES bijuši 92,46 procenti balsojušo. Abu valstu iedzīvotāji tātad uzrādījuši ļoti pārliecinošu eirooptimistu aktivitāti un ar savu eirooptimismu izceļas starp pārējām jau balsojušām kandidātvalstīm. Kā izteicās Eiropas parlamenta prezidents Pats Kokss, tās «ir paraugs pārējām Baltijas valstīm un visai Eiropai».
Rūpīgāk palūkojoties uz abās valstīs notikušajiem referendumiem, jāsecina, ka to rīkošanas scenārijs Slovākijā un Lietuvā bija visai līdzīgs. Lai referendums skaitītos noticis, bija vajadzīgs savākt vairāk par 50 procentiem balsu no visiem balsstiesīgajiem. Pierādījās, ka abu valstu pilsoņi, kuri pret ES ir noskaņoti skeptiski, vairumā gadījumu balsot nav gājuši, jo uzskatīja, ka tā ir vienīgā iespēja, kā izrādīt savu protestu un padarīt par nederīgiem referenduma rezultātus. Vēl jāņem vērā, ka Slovākijā bija paredzēts «rezerves variants», ja balsošanas rezultāti būtu bijuši pretēji gaidītajiem. Taču tas nebija vajadzīgs.
Protams, bija vērojams, ka abās valstīs bija dažāda pieeja pirmsreferenduma kampaņas veidošanā. Tomēr vienojošais bija daudz uzskatamāks par atšķirīgo. Pirmkārt, bija centrālā ideja – mēs balsojam par bērnu un mazbērnu nākotni, jo, paliekot ārpus ES, viņu konkurences spējas pasaules darba tirgū būs ierobežotas. Otrkārt, iestāšanos ES abās valstīs atbalstīja uzņēmēji. Interesanti, ka tādā «lauksaimnieciskā» valstī kā Lietuva to darīja pat nelielu zemnieku saimniecību īpašnieki. Acīmredzot uzskats, ka valsts atbalsts lauksaimniekiem sekmējis arī daudz lielāku ticību apvienotajam Eiropas tirgum, ir pareizs un nesis savus augļus. Treškārt, izvērtējot iepriekšējās prognozes, abu valstu politiķi secinājuši, ka referendumam būtu nepieciešams atvēlēt divas dienas. Tas deva iespēju koriģēt nepieciešamās organizatoru aktivitātes otrajā dienā. Īpaši to juta Lietuvā, kur aģitācijā par nepieciešamību izteikt savu viedokli iesaistījās garīdzniecība un uzņēmēji. Tas gan nenozīmē, ka tika aicināts doties un balsot «par» ES. Bija tikai aicinājums izteikt savu viedokli.
Ko ņemt vērā Latvijas politiķiem? Pirmkārt, pārdomāt vēlreiz, vai vienas dienas referenduma taktika spēs mobilizēt nepieciešamo balsotāju kopskaitu. Otrkārt, vienot spēkus kopīga mērķa labad. Tieši tā, kā to spēja mūsu dienvidu kaimiņi. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī cilvēki Polijā, kur referendums par iestāšanos ES gaidāms jūnija sākumā.
