Finanšu un budžeta politikai ir ļoti būtiska loma Eiropas Savienības funkcionēšanā.
Finanšu un budžeta politikai ir ļoti būtiska loma Eiropas Savienības (ES) funkcionēšanā. Budžeta politikas veidošana saistīta ar sarežģītu lēmumu pieņemšanas procesu par līdzekļu sadali un to piešķiršanu dalībvalstu, to reģionu un sociālo grupu vajadzībām. Latvijai ceļā uz ES svarīgi zināt, kā finanšu līdzekļi ES budžetā rodas un kā norit politiskās debates par to sadali. ES budžeta jautājumi vienmēr bijuši politisku diskusiju un pat konfliktu objekts Eiropas integrācijas kontekstā, un paredzams, ka līdz ar ES paplašināšanos, iekļaujot tajā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, diskusijas par budžeta veidošanu un budžeta līdzekļu pārdali kļūs arvien intensīvākas.
Finanšu un budžeta politikas loma ES
Ir vairāki faktori, kas finanšu un budžeta veidošanas politiku ES padara par nozīmīgu un sarežģītu procesu. Pirmkārt, neatkarīgā publiskā finansējuma avota meklējumi agrīnajā Eiropas Kopienā bija būtisks nosacījums, lai veidotu kopienu, kas būtu vairāk nekā tikai tradicionāla starptautiska organizācija. Otrkārt, budžeta jautājumi kļuvuši cieši saistīti ar diskusijām par dažādo ES institūciju lomu un kompetenci, kā arī par līdzsvara panākšanu starp ES līmeņa un nacionālo valdību pilnvarām. Treškārt, līdzekļu plūsma no un uz ES dalībvalstīm ir viegli caurskatāma, tāpēc nav grūti izskaitļot, kuras valstis galvenokārt ir ieguvējas un kuras – zaudētājas. Tas savukārt ievērojami ietekmē nacionālās politikas veidošanos. Visbeidzot budžeta nosacījumi un sabiedrisko finansējumu veidošanas principi ES saistīti ar ES pamatprincipiem un tās turpmāko integrēšanās procesu. Ideju apmaiņa par finansējuma lomu integrācijā veido politisko dienas kārtību tādās jomās kā ekonomiskā un monetārā savienība, reģionālā un sociālā politika. Budžetam bijusi nozīmīga loma vienotā tirgus integrācijas stiprināšanā, ļaujot panākt vienošanās dažādos politiskos jautājumos, un tā tas paredzams arī turpmāk, ņemot vērā gan gaidāmo ES paplašināšanos, gan arī iespējamās izmaiņas ES realizētajā politikā.
Budžeta politikas pamatprincipi
ES finanšu un budžeta politiku veido virkne nosacījumu. Galvenie ES budžeta veidošanas principi ir šādi.
Vienotības princips paredz, ka visiem ES ieņēmumiem un izdevumiem jābūt iekļautiem vienotā budžeta dokumentā, lai nodrošinātu efektīvu ES līdzekļu kontroli. Ir veikti vairāki pasākumi, lai panāktu ES budžeta instrumentu vienotību. Sākotnēji dažādajām Eiropas kopienām (Eiropas Ogļu un tērauda kopienai, Eiropas Ekonomiskajai kopienai, Eiropas Atomenerģijas kopienai) bija individuāli budžeti, kas pamazām tika sapludināti. Tomēr vēl šodien ES budžetā netiek ieskaitīti izdevumi Eiropas Ogļu un tērauda kopienas finansēšanai. Budžetā nav iekļauta arī kopējā ārējā un drošības politika, sadarbības programmas tieslietās un iekšlietās finansēšana pilnā apmērā. No ES budžeta pašlaik tiek finansēti tikai šo pīlāru administratīvie izdevumi. Arī Eiropas Attīstības fonds nav iekļauts ES vispārējā budžetā – to finansē dalībvalstis. Decentralizētās institūcijas ES (Eiropas aģentūras) veido pašas savus budžetus, kurus atbalsta ar subsīdijām no ES kopbudžeta.
Universialitātes princips noteic, ka ES budžeta ieņēmumi ir vienots avots, kas izmantojams bez izņēmuma visu izdevumu segšanai. Šim principam raksturīgi divi nosacījumi. Neasignēšanas nosacījums paredz, ka budžeta ieņēmumi nedrīkst tikt novirzīti uz atsevišķām izdevumu jomām (izņēmums ir īpašas pētnieciskas programmas, kā arī specifisku politikas jomu atbalstīšana Eiropas ekonomiskās telpas valstīs). Kopbudžeta princips nosaka, ka visiem ieņēmumiem un izdevumiem kopumā jābūt fiksētiem budžetā un grāmatvedības atskaitēs, savstarpēji tās nesalīdzinot. Tiek pieļautas tehniskas atkāpes no šā principa kontroles procedūru vienkāršošanas nolūkā.
Ikgadējas apstiprināšanas princips nozīmē, ka ES budžeta pasākumi attiecas uz katru finanšu gadu. Tādējādi ir vienkāršāk kontrolēt ES izpildvaras darbību. Dažkārt ir nepieciešams īstenot pasākumus vairāku gadu garumā, šādos gadījumos tiek lietoti īpaši budžeta instrumenti.
Līdzsvara princips paredz, ka ES budžeta izdevumi nedrīkst pārsniegt budžeta ieņēmumus un ES nav tiesību segt aizņēmumu izdevumus. Tomēr parasti budžeta sastādīšana ir aptuvena un balstās uz pieņemtiem aprēķiniem. Īstenošanas gaitā tie var izrādīties neprecīzi. Parasti ieņēmumi ir pārsvarā pār izdevumiem, tādējādi veidojas budžeta pārpalikums, kas tiek novirzīts uz nākamo gadu. Budžeta pārpalikums ES ir normāla parādība, tādēļ izveidots mehānisms jaunu izdevumu finansēšanai, pieņemot, ka gada laikā tiks izveidoti uzkrājumi.
Izdevumu specifiskuma princips noteic, ka katram finanšu asignējumam no ES budžeta jābūt ar noteiktu mērķi, lai novērstu neskaidrības pasākuma apstiprināšanas un īstenošanas gaitā. Tikpat konkrēti jābūt definētiem ieņēmumu avotiem.
Finanšu un budžeta politikas veidošanas procedūra
Tā iedalāma vairākās pakāpēs, kurās iesaistītas dažādas ES institūcijas. Eiropas Komisijas darba grupas, balstoties uz ES institūciju ieteikumiem, veido budžeta projekta pirmo variantu, kuru nosūta tām ES institūcijām, kas apstiprina budžeta projektu, proti, Eiropas parlamentam un Eiropas Padomei. Balsojot ar absolūto dalībnieku vairākumu un 3/5 (trīs piektdaļām) klātesošo balsīm, parlaments pieņem galīgo variantu. Eiropas parlamentam pieder galavārds budžeta pieņemšanas gaitā, un līdz ar tā apstiprinājumu budžeta procedūra ir pabeigta.
Latvijas iesaistīšanās ES finanšu un budžeta politikā
Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija iegūs četras balsis ES Padomē, un Eiropas parlamentā valsti pārstāvēs astoņi deputāti. Tādējādi Latvija tieši iesaistīsies finanšu un budžeta politikas veidošanā un pieņemšanā. Vienlaikus no Latvijas tiks pieprasīta tieša finansiāla iesaistīšanās ES budžeta veidošanā. Latvija pieprasījusi pārejas periodu attiecībā uz iemaksām ES budžetā pilnā apmērā uzreiz pēc iestāšanās (Latvija ierosinājusi pakāpenisku iemaksu palielinājumu, līdzīgi kā tas noticis iepriekšējos ES paplašināšanās gadījumos). Tāds pārejas periods nepieciešams, lai mazinātu slogu uz nacionālo budžetu. Visticamāk, ka Latvija kā dalībvalsts kļūs par tā saucamo finansiālo «neto saņēmēju», tas ir, mūsu valstī ieplūdīs līdzekļi, kas būs lielāki par Latvijas iemaksām ES budžetā.
Lai sekmīgi sagatavotos darbam ES dalībvalsts statusā un arī veiksmīgi apgūtu ES budžetā pieejamos līdzekļus, mums vajadzēs krietni saspringt vairākos virzienos: jāizveido atbilstoša tradicionālo pašu resursu iekasēšanas un pārskaitīšanas sistēma uz ES, jānodrošina pareiza aprēķināšanas sistēma un jānodrošina atbilstoša kontroles infrastruktūra, kā arī jāizveido institucionālā sistēma ES izdevumu administrēšanai kopējās lauksaimniecības politikas un strukturālās politikas ietvaros. Līdzšinējā pieredze PHARE, ISPA un SAPARD palīdzības programmu administrēšana un vadīšana demonstrē Latvijas spēju sagatavoties efektīvai šādu līdzekļu izmantošanai nākotnē, kad valstij būs pieejami ES struktūrfondi un citi finansējuma veidi.
Sagatavoja Andrejs Janavs
***
Ieguvumi un zaudējumi
Ieguvumi:
Latvija iegūs tiešu iespēju piedalīties ES finanšu politikas un budžeta plānošanā un ietekmēšanā;
Latvijai būs pieejamas dažādās finanšu atbalsta formas valsts un reģionālā līmenī, kā arī attiecībā uz konkrētiem projektiem, programmām vai uzņēmējdarbības pasākumiem;
gatavošanās regulāru iemaksu veikšanai ES budžetā stiprina Latvijas administratīvās spējas finanšu un budžeta jautājumu risināšanā.
Zaudējumi:
Latvijai pēc pārejas perioda beigām vajadzēs regulāri pildīt finanšu saistības ar ES, veicot paredzētos maksājumus.
