Nemanāmi pienācis ieskaišu un eksāmenu laiks. Ar ko gan mums, skolēniem, tas varētu asociēties? Grāmatu kalni, pierakstu klades, eksāmenu biļetes vai varbūt arī stipra kafija un negulētas naktis, kurām kā loģisks turpinājums seko stress.
Nemanāmi pienācis ieskaišu un eksāmenu laiks. Ar ko gan mums, skolēniem, tas varētu asociēties? Grāmatu kalni, pierakstu klades, eksāmenu biļetes vai varbūt arī stipra kafija un negulētas naktis, kurām kā loģisks turpinājums seko stress.
Droši vien stress ir visiem zināms jēdziens, un, iespējams, to daudzi pārdzīvojuši, taču, lai stresu varētu definēt precīzāk, ieskatījos enciklopēdijā. Tās ir sekas, kas rodas jebkura spēcīga kairinātāja iedarbībā uz organismu.
Liela saskarsme ar tīņiem ir pedagogiem, tāpēc svarīgi ir uzzināt arī viņu novērojumus. Jelgavas 2. ģimnāzijas psiholoģijas un ētikas skolotāja Ilze Vazdiķe skaidro, ka stresu izraisa psihe: «Pēcāk tas atspoguļojas cilvēka ķermenī. Stress katram cilvēkam izpaužas individuāli. Izmainās stāja, kustības kļūst saraustītas un nervozas. Skolēns daudz runā vai arī gluži pretēji – kļūst ārkārtīgi noslēgts. Stress pirms eksāmeniem izpaužas šādi: skolēns, kas labi sagatavojies, jūtas pacilāts un ir pozitīvi satraukts, taču, ja nav mācījies, stress rodas, raizējoties par jautājumiem, uz kuriem būs jāatbild, vai arī viņš domā, ko darīt, ja izvelk biļeti, kuru absolūti nepārzina.»
Kad tīņi «sirgst» ar stresu, to izjūt arī viņu līdzcilvēki. Parasti zūd ēstgriba, ir bezmiegs, fizisks pagurums un tukšuma izjūta, slikts garastāvoklis. Reizēm var iestāties pat depresija. Pasliktinās sociālie kontakti, rodas nepamatoti konflikti ar ģimenes locekļiem un draugiem.
Lai eksāmenu drudzī nekļūtu par stresa upuri, atelpas brīžos no mācībām jāstrādā fizisks darbs, piemēram, jāuzkopj sava istaba vai jāizved pastaigā suns! Vislabākā atpūta pēc garīgas pārpūles ir fiziskas aktivitātes. Nestreso, un lai labas sekmes eksāmenos!
