Vairāk nekā mēnesi Lauku atbalsta dienests kavējās pieņemt kooperatīvās sabiedrības «Latraps» iesniegto SAPARD projektu par iekārtu iegādi kalšu kompleksa modernizācijai Elejā.
Vairāk nekā mēnesi Lauku atbalsta dienests (LAD) kavējās pieņemt kooperatīvās sabiedrības «Latraps» iesniegto SAPARD projektu par iekārtu iegādi kalšu kompleksa modernizācijai Elejā.
Aizkavēšanas patieso iemeslu kooperatīva izpilddirektoram Edgaram Ružam tā arī neesot izdevies noskaidrot. LAD norādītais – uzņēmuma dzīvotspējas trūkums – viņaprāt, bija formāls. Šonedēļ konflikts ir atrisinājies, jo LAD projektu atbalstījis. Lai gan gandarīti par šo lēmumu, «Latraps» biedri tomēr apsver iespēju pieprasīt kompensāciju par zaudēto laiku un naudu.
«Latraps» janvārī LAD Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedza projektu par iekārtu iegādi kalšu kompleksa modernizācijai Elejas pieņemšanas punktā. Projektu kooperatīvam palīdzēja izstrādāt Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs.
Atsaka, bet nepaskaidro
Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde projektu pieņēma un pārbaudīja. Taču, kā atzīst pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Liepa, projektā bija neskaidrības, kas sarunu gaitā tika novērstas daļēji. G.Liepa norāda, ka atbalsta pretendentam un projektu vērtētājiem bijusi dažāda izpratne par SAPARD vērtēšanas procedūru. «Kurš ierēdnis projektu noraida, ir dienesta iekšējā lieta. Mēs visus projektus apspriežam kopīgi ar LAD centrālo aparātu, un lēmumi tiek pieņemti divos līmeņos. Esam vienots dienests, spriežam un galīgos lēmumus pieņemam kolektīvi,» uzsver G.Liepa.
Vislielākās problēmas radās, «Latraps» projektam nonākot LAD centrālajā aparātā Rīgā. Projekta izskatīšanas termiņš bija noteikts 15. aprīlis. Apakšprogrammai «Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus», kurā startēja «Latraps» projekts, izskatīšanas termiņš tika pagarināts par divām nedēļām, kaut arī uzņēmums bija lūdzis kalšu būves projektus izskatīt pēc iespējas ātrāk. Bet 28. aprīlī «Latraps» saņēmis LAD paziņojumu par atteikumu atbalstīt projektu, pamatojot to ar it kā neesošo dzīvotspēju 2001. gadā. LAD skaidroja, ka uzņēmuma dzīvotspējas rādītājam jābūt vismaz 20%, bet «Latraps» bija 19,36 %.
«Atteikuma īsto iemeslu man tā arī nav izdevies noskaidrot, formālais ir – uzņēmumam nav dzīvotspējas, lai gan LAD vēstulē tas nav izskaidrots,» sacīja E.Ruža.
«Latraps» sūdzas LAD un ZM
Neapmierināts ar atteikumu, «Latraps» ne tikai iesniedza sūdzību LAD centrālajā aparātā, bet arī vērsās Zemkopības ministrijā (ZM) gan pie ministra Mārtiņa Rozes, gan valsts sekretāres un viņas vietnieka. ZM ieteica LAD atkārtoti izvērtēt līdz 2003. gada 15. janvārim iesniegtos un ekonomiskās dzīvotnespējas dēļ noraidītos projektus.
Kā aģentūru LETA informējis ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš, projektu atkārtoti izvērtēt ieteikts tāpēc, ka radušies pārpratumi, kā un ar kādiem nosacījumiem tiek apstiprināti iesniegtie SAPARD projekti. Notikusi aktīva sarakste starp LAD un ZM par ekonomiskās dzīvotspējas formulu. ZM izteica viedokli, ka šīs formulas rezultāts ir jānoapaļo līdz veseliem procentiem. LAD bija pretējās domās.
ZM un tās pakļautības iestādei nesakrita arī viedoklis par to, vai ekonomiskās dzīvotspējas aprēķinā tiek ņemts vērā finanšu līzinga maksājums. Ja tas tiek ņemts vērā uzņēmuma ekonomiskās dzīvotspējas aprēķinā, kā to projektu vērtēšanā darīja LAD, tad ekonomiskās dzīvotspējas rādītājs var būt zemāks par noteiktajiem 20 %, līdz ar to iespējams, ka projekts var neapstiprināt.
E.Ruža uzskata, ka dzīvotspējas aprēķinā līzinga maksājumi netiek ņemti vērā kopš 2002. gada, kad valdība definēja, ka līzings nav ilgtermiņa kredīts, un noteica, ka tas apliekams ar pievienotās vērtības nodokli.
Vairāk nekā mēnesi ilgusī kavēšanās kooperatīvam radīja zaudējumus, kas projekta neapstiprināšanas gadījumā varēja izvērsties par miljoniem latu zaudējumiem visiem kooperatīva «Latraps» biedriem.
Līdz 20. maijam LAD Zemkopības ministrijai bija jāsniedz galīgā atbilde par pieņemtajiem lēmumiem un šajā gadā noraidītajiem projektiem. Otrdien kooperatīvs «Latraps» no LAD saņēma atbildi, ka projekts ir apstiprināts. Gandarīts par pozitīvo lēmumu, izpilddirektors E.Ruža tomēr nevēlas izlikties it kā šā pusotra mēneša nebūtu bijis. «Ierēdņi mūsu jautājumu varēja atrisināt divās stundās vai maksimāli divās nedēļās. «Latraps» zaudēja daudz laika un naudas. Par kļūdām jāmaksā, tāpēc šodien kooperatīva pilnsapulcē izskatīsim jautājumu par kompensācijas pieprasīšanu no LAD,» norāda E.Ruža.
