Ar tik publiski aktīvu darbību, kāda šajā gadā pieredzēta no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reti kura valsts struktūra varētu lepoties.
Ar tik publiski aktīvu darbību, kāda šajā gadā pieredzēta no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), reti kura valsts struktūra varētu lepoties. Taču tas ir fakts. Tāpat kā fakts ir arī tas, ka šādu aktīvu struktūru, liekas, var vadīt patiešām spēcīga personība. Vai tādu meklēt tautā, juristu aprindās, uz Marsa vai Sīriusa? Šāds jautājums tagad KNAB sakarā ir pats aktuālākais, jo, kā smejies, nepaguvis pat kārtīgi atrādīties sabiedrībai, līdzšinējais KNAB vadītājs Guntis Rutkis ir sacījis ardievas savam neizsēdētajam krēslam un paguvis iesniegt premjeram Repšem atlūgumu. Vēsture patiešām atkārtojas – uz KNAB vadītāja amatu tiks rīkots jau ceturtais konkurss, turpinot pagājušajā vasarā iestudēto ziepju operu.
Tātad, kur meklēt KNAB vadītāju? Pašpietiekamais, bet allaž tiešais Repše apgalvo, ka «arī fiziķis, ķīmiķis, matemātiķis, arī žurnālists, var pretendēt uz šo amatu». Galvenais kritērijs, Repšesprāt, ir godīgums un organizatoriskais talants, turpretī augstākā juridiskā izglītībā, kas līdz šim ir bijusi obligāta – KNAB likumā ierakstīta – prasība, ir un, jādomā, būs sekundāra turpmākajā kandidātu atlasē. Patiešām ir grūti iedomāties, kā tad konkursā nolemts vērtēt godīgumu un organizatorisko talantu, tāpēc, šķiet, ka kārtējo reizi «jaunie laiki» grib piedāvāt savu sevišķo izpratni par pašu pirms vēlēšanām deklarēto profesionalitātes principu.
Vai KNAB vajadzētu vadīt cilvēkam no tautas? Repše iedrošina ikvienu, kas jūt sevī atbilstošas spējas, piedalīties KNAB vadītāja konkursā, kura vērtēšanas komisiju pats premjers ir arī uzņēmies vadīt. Tātad tas savā ziņā nozīmē, ka galveno atbildīgo par pretkorupcijas politikas veidošanu Latvijā mēs atkal varētu atrast kāda aktīva dārznieka vai, teiksim, praktizējoša okulto zinātņu nediplomēta eksperta veidolā. Nenoliedzami, ka pati iecere vismaz formāli liecina, ka KNAB vadītāju centīsies meklēt demokrātiski, taču – vai šī pieeja līdzēs atrast īsto?
Protams, ja raugās tikai no vadības spēju viedokļa, obligāta prasība par augstāko juridisko izglītību ir diskriminējošs faktors, un šo normu Ministru kabinets jau izsvītrojis KNAB likumā; sagaidāms, ka šīs jaunās kārtības akceptēšana notiks arī Saeimā. Tomēr līdztekus demokrātiskajai pieejai, kuras zemteksts faktiski ir nepārprotams – būs lielākas iespējas atsijāt sēnalas no graudiem –, ir arī profesionalitātes kritērijs. Juridiskā izglītība varētu būt sevišķi nozīmīgs šīs profesionalitātes raksturotājs, turklāt jāņem vērā, ka KNAB jau nenodarbojas ar mākoņu vērošanu un stumdīšanu, kā brīžiem varētu likties, bet gan ar korumpantu ķeršanu un korupcijas mazināšanu, kas līdz šim nudien noritējusi pietiekami sekmīgi (krimināllieta pret Auderu, prokurora Nazarova apcietināšana, politisko partiju iesūdzēšana tiesā par finanšu deklarāciju neiesniegšanu u.c.).
Tā kā korupcijas novēršana un apkarošana notiek ar tiesiskām metodēm, padziļināta izpratne par juridiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir ļoti svarīgs priekšnosacījums KNAB vadītājam. Kā pretarguments tiek minēts arī tas, ka KNAB vadītājs var iztikt bez šīs izglītības, jo viņam var būt spēcīgi padomnieki juridiskajos jautājumos. Šāda nostāja varētu likt šaubīties par potenciālā KNAB vadītāja patstāvīgu spriestspēju. Būtībā tad jebkuras pirmstiesas izmeklēšanas struktūras vadītājam nevajadzētu prasīt juridisko izglītību, jo pietiktu tikai ar kompetentiem padomniekiem. Katrā jomā tomēr pastāv kaut kādi profesionalitātes standarti, kurus pārkāpjot, nonākam līdz absurdam. Vēlreiz gribu pasvītrot, ka KNAB nav nejēdzību novēršanas birojs, lai gan abi atrodas «zem» Repšes; KNAB nerisina ikdienišķas problēmas, bet gan cīnās pret korupciju, kas prasa specifisku kvalifikāciju.
Tas, kas zināmā mērā varētu attaisnot iecerēto demokrātisko kandidātu uz KNAB vadītāja vietu atlasi, ir politiskās neietekmējamības kritērijs. Aksioma gan saka: Latvija ir pārāk maza, tāpēc te viens otru pazīst un jebkura neatkarība ir fikcija. Līdz ar to neatkarīgu KNAB vadītāju, kas patiešām nebūtu pagātnē sasmērējies, tomēr ir pietiekami profesionāls (bez juridiskās izglītības), šķiet, nav nemaz tik daudz. «Mūsu nolūks ir atrast labāko un sabiedrības uzticību baudošo KNAB vadītāju,» stāsta Repše. Jā, tāds ir MŪSU mērķis, taču līdzšinējā pieredze, kuru varēja iegūt pagājušajā vasarā izspēlētajā ziepju operā ar nosaukumu «KNAB vadītāja meklējumi» liecina, ka tas nebūs nemaz tik viegli, bet tai pašā laikā nav neiespējami.
