Uz redakciju piezvanīja kāda astotās klases skolēna māmiņa un pastāstīja, kā viņas dēlam klājies, iepērkoties veikalā «Laimdota».
Uz redakciju piezvanīja kāda astotās klases skolēna māmiņa un pastāstīja, kā viņas dēlam klājies, iepērkoties veikalā «Laimdota».
«Dēls kopā ar draugu devās uz veikalu iegādāties vecmāmiņai dāvanu. To viņš bija nolēmis nolūkot tirdzniecības centra trauku nodaļā,» stāsta zēna māte. Pēc kāda laika dēls pārnācis mājās satraukts un stāstījis, ka no pašapkalpošanās nodaļas esot izdzīts, jo pārdevējai šķitis, ka zēni tajā uzturas pārāk ilgi. Dāvana tikusi izvēlēta steigā un varbūt ne īsti veiksmīgākā.
Tās pašas dienas vakarā mamma pati gājusi uz «Laimdotu». Ne jau skaidroties par dienā notikušo, bet gan iegādāties preci. Otrajā stāvā pie letes nostāvējusi labu laiciņu, kamēr vairākas pārdevējas draudzīgi tērzējušas. Nekas cits nav atlicis, kā doties pie viņām un palūgt, lai apkalpo. «Kam tad veikals ir domāts – pircēju vai tā darbinieku ērtībām?» vaicā kundze.
