Mācību gadam noslēdzoties, Rīgā Latviešu biedrības namā no visiem Latvijas novadiem sabrauca apmēram pussimts skolotāju un skolēnu, kuri iesaistījušies virtuālās enciklopēdijas «Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa» veidošanā.
Mācību gadam noslēdzoties, Rīgā Latviešu biedrības namā no visiem Latvijas novadiem sabrauca apmēram pussimts skolotāju un skolēnu, kuri iesaistījušies virtuālās enciklopēdijas «Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa» veidošanā. Pasākums notika sirsnīgā, koleģiālā gaisotnē. Sapulcējušos sveica projekta patrons profesors, Valsts prezidentes vīrs Imants Freibergs un vairākas citas ievērojamas personas.
Pateicības vārdi, ziedi, smaidīgas sejas, balvas liecināja, ka pagājis nozīmīgs šā svarīgā darba posms. Tomēr domāju, ka daudzi no cienījamiem lasītājiem, kuriem, protams, ir priekšstats, kādi grāmatu plauktos izskatās biezie enciklopēdiju sējumi, virtuālā enciklopēdija tomēr varētu būt sveša. Tūlīt jāpaskaidro, ka tas ir elektroniskā formā uzturēts informācijas klāsts, kas patlaban aptver apmēram tūkstoti Latvijā pazīstamu cilvēku biogrāfiju. Interesanti, ka šos tekstus un fotogrāfijas nav apkopojusi profesionāla redaktoru sastādītāju komanda, bet novadpētniecībā ieinteresētu skolotāju vadīti skolēni. Pirms ievadīšanas interneta apritē enciklopēdijas materiālus gan pārskata, un gadās arī, ka izbrāķē izdevniecības un zinātnes popularizēšanas lietās ļoti pieredzējusī projekta vadītāja Laura Kalinka. Pēc sava stila virtuālā enciklopēdija ir mazāk šabloniska, sirsnīgāka nekā, piemēram, raksti Konversācijas vārdnīcā un citos tamlīdzīgos izdevumos. Turklāt tajā pamatā tiek apskatīti patlaban dzīvojoši cilvēki, laikabiedri. Viņi paši skolēnu uzrakstītajam ir piekrituši, ko apliecinājuši ar savu parakstu.
Pateicoties projekta ģenerālsponsoram Latvijā lielākajam interneta informācijas piegādātājam SIA LATNET, virtuālā enciklopēdija ir pieejama internetā, adrese: . Tās titullapa ir skaisti greznota ar Māras Zvirbules triptiha «Lielvārdes josta» fragmentu. Statistika liecina, ka savos četros pastāvēšanas gados tā internetā ir skatīta vairāk nekā pusmiljons reižu.
K.Barons plus B.Geits
Tuvojoties gadu tūkstošu mijai Laurai Kalinkai, filoloģei, izdevējai jau diezgan cienījamos gados, radās ideja, kā varētu saglabāt pēc iespējas vairāk patiesu liecību par mūsdienu Latvijas sabiedrību. Proti, datoru var padarīt par sava veida dainu skapīti, kurā iespējams uzkrāt informāciju, kas nāk no tautas visplašākajiem slāņiem. Un vispiemērotākā šīs informācijas forma varētu būt cilvēku biogrāfijas, dzīvesstāsti. Savukārt ASV informācijas tehnoloģiju lieluzņēmējam Bilam Geitsam nākotnes vīzijās, piemēram, dators saplūst ar televizoru. Piemēram, tu skaties ziņu pārraidi un pēkšņi sižetā pamani kādu dienas varoni, par kuru tiek stāstīts dažas sekundes, taču gribētu par šo cilvēku uzzināt ko vairāk. Tūlīt pat pārslēdz televizoru datora režīmā, «ieej» virtuālajā enciklopēdijā un uzzini šīs personas biogrāfiju, uzskatus un citu informāciju, ko viņš ir atzinis par publicējamu.
Sorosa fondā Lauru Kalinku saprata. Nāca pirmais atbalsts, par ko tika iegādāts dators, skeneris un internetā ievadītas pirmās simts biogrāfijas. Ieceri, ka šos tekstus varētu tulkot svešvalodās, «apcirpa» tā saucamā Krievijas krīze. Tomēr virtuālā enciklopēdija ar to neapstājās. Lauras Kalinkas projektu atzina par labu matemātiķis profesors Agnis Andžāns. Viņš saprata, ka tas var noderēt skolu novadpētniekiem. Latvijas izglītības informācijas sistēma (LIIS), kas darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, noslēdza darba līgumu ar Lauru Kalinku, un viņa, būdama pensionāre, sāka tajā piestrādāt, lai virtuālā enciklopēdija ietu plašumā. Drīz šajā darbā iesaistījās arī vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš nu ir sabiedriskās organizācijas «Virtuālā enciklopēdija» vadītājs.
Kad grāmatu rakstīs visā Latvijā
Patlaban šajā projektā un reizē arī savstarpējā sacensībā ir iesaistījušās trīsdesmit skolas. Lielā mērā pateicoties tam, arī šis biogrāfiju tūkstotis ir tapis. Katru gadu ir mainījusies konkursa devīze. Šajā mācību gadā tā bija «Ejam pretī dziesmu svētkiem». Par vienu no lielākām veiksmēm jāmin Gulbenes rajona mazās Ozolkalna pamatskolas atradums, aprakstot 7. vispārējo latviešu dziesmu svētku dalībnieku. Iepriekš skolēni vāca 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieku dzīvesstāstus. Nākamā gada temats ir sabiedrības integrācija. Šādā sakarā uz svinīgo pasākumu Latviešu biedrības namā bija uzaicināts Latvijas Nacionālo minoritāšu biedrību asociācijas vadītājs afi Haradžanjanu. Atsevišķs šķirklis ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem. Un jāpiebilst, ka virtuālā enciklopēdija «Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa» pagaidām ir vienīgā vieta, kur mēs, kaut ne visaptveroši varam atrast informāciju par šā, Latvijas valsts augstākā apbalvojuma cienīgajiem cilvēkiem. Vērā ņemami daudz biogrāfiju ir savākts šķirklī 8. Saeimas deputāti. Taču apmēram 40% no pagaidām apkopotajiem biogrāfiskajiem aprakstiem ir par lauku inteliģenci – zemniekiem, skolotājiem, pagastu darbiniekiem. «Savulaik darbojoties Imanta Ziedoņa vadītajā Latvijas Kultūras fondā, redzēju tos daudzos rokrakstus, kas nāca no cilvēkiem, kuriem rūpēja par sevi izteikties. Ar virtuālo enciklopēdiju ir veiksmīgi atrasta forma, kā šos tekstus saglabāt un padarīt pieejamus plašam lasītāju lokam,» par savu projektu saka Laura Kalinka.
Kā teica dzimusi jelgavniece, bet tagad Jaunpiebalgas vidusskolas direktore Ulla Logina (dzimusi Knāķe), ir pat tā, ka asfaltēta ceļa trūkums, kas ir traucēklis piebaldzēnu autosatiksmei ar citiem valsts centriem, radījis labvēlīgu spītu, lai par saviem cilvēkiem un viņu sasniegumiem runātu internetā. Līdzīgi ir ar mūsu rajona līderi virtuālās enciklopēdijas piepildīšanā Kalnciema vidusskolu. Nu tā vairs nav visai atstatus mežmalā stāvoša mācību iestāde, bet, visai pasaulei zināms centrs, no kura četros gados enciklopēdijā iekļautas 68 novadnieku biogrāfijas.
Lai projekts attīstītos plašāk, tajā ietvertajām simts un vairāk skolām, kā atzīst Laura Kalinka, ir nepieciešami līdzekļi. Jādomā, šis darbs sekmēsies, jo Krišjānis Barons ar savu dainu skapīti mūsu tautai ir cieņā.
