Zinātnieki izstrādājuši dabisku alternatīvu morfijam, kas varētu būt tikpat efektīvs sāpju remdētājs, bet ar mazākiem blakusefektiem.
Zinātnieki izstrādājuši dabisku alternatīvu morfijam, kas varētu būt tikpat efektīvs sāpju remdētājs, bet ar mazākiem blakusefektiem.
Kaut arī morfijs ir ļoti efektīvs pretsāpju līdzeklis, tas rada spēcīgu pieradumu un var izraisīt blakusefektus – smagus aizcietējumus, pazeminātu asinsspiedienu un grūtības ar elpošanu.
Jauno zāļu pamatsastāvdaļa ir proteīni glikozētie enkefalīni, ko ražo pats cilvēka organisms, lai mazinātu sāpes. Tas var būt īpaši noderīgs bruņotajos spēkos, kas ir ļoti ieinteresēti atrast zāles, kuras kareivji smagu savainojumu gadījumos var droši injicēt sev paši.
Laboratorijas izmēģinājumiem ar pelēm Arizonas un Jaunanglijas universitātēs bijuši ļoti daudzsološi rezultāti. «Mēs ceram, ka glikozētos enkefalīnus varētu izmantot, lai mazinātu smagu traumu izraisītās sāpes ievainotajiem, kuru organisms nepanes parastos šādos gadījumos lietotos preparātus,» sacīja pētījuma vadošais zinātnieks profesors Robins Polts.
Citi zinātnieki ir mēģinājuši iegūt minēto proteīnu sintētiski. Tomēr viņi nav spējuši atrast veidu, kā pārlauzt aizsargājošo bioloģisko membrānu, kas pasargā smadzenes no svešiem toksīniem, un līdz ar to nav spējuši panākt, lai zāles iedarbojas.
Taču profesora R.Polta komanda atklāja, ka enkefalīni spēj pārvarēt šo asins – smadzeņu robežu, ja preparāts pievienots glikozes molekulām. Pēc tam, līdzko zāles nonāk smadzenēs, tās spēj piesaistīties sāpju receptoriem un mazināt sāpes tāpat kā morfijs.
Izmēģinājumi ar pelēm liecina, ka šīs zāles izraisa ievērojami mazāk blakusefektu nekā morfijs, novērots arī mazāk pieraduma pazīmju.
Pētnieki arī atklāja, ka medikaments darbojas, saistoties ar diviem dažādu sāpju receptoriem smadzenēs, kas zināmi kā mu un delta receptori. Līdz ar to šīs zāles ir daudz efektīgākas nekā morfijs, kas saistās tikai ar mu receptoriem. Jaunais preparāts arī daudz vienkāršāk organismā sašķeļas skābēs un cukuros, kas samazina toksisku vielu veidošanos.
Zinātnieki plāno turpināt pētījumus, lai izmēģinātu atklātās vielas efektivitāti, taču maz ticams, ka tā tiks piedāvāta tirgū tuvākajos piecos gados. Tomēr R.Polts uzskata, ka šis darbs var novest pie jaunas zāļu grupas. Ar šiem medikamentiem varētu cīnīties pret atmiņas, uzmanības problēmām un pat depresiju.
Londonas Universitātes neirofarmakoloģijas eksperts profesors Entonijs Dikensons sacīja, ka šādiem sāpes remdējošiem līdzekļiem, kas atšķiras no morfija, varētu būt liels potenciāls. «Tomēr tikai pētījumi ar cilvēkiem parādīs, vai šāda kombinācija būs labāka nekā pašreizējie līdzekļi,» viņš piebilda.
«Izmēģinājumos ar cilvēkiem var atklāties spēcīgi blakusefekti, piemēram, halucinācijas, kas neparādījās izmēģinājumos ar dzīvniekiem,» viņš brīdināja.
Pētījuma rezultāti tika atklāti Amerikas Ķīmiskās sabiedrības tikšanās laikā.
