Latvieši! Jūs vēl dzīvi palikušie un pēc jums nākusī paaudze, ko darāt šodien? Vai turpināt savu senču iesākto?
Latvieši! Jūs vēl dzīvi palikušie un pēc jums nākusī paaudze, ko darāt šodien? Vai turpināt savu senču iesākto? Vai meklējat ieganstus, lai to nedarītu? Jūs tērgājat par to, vai Latvija brīva var pastāvēt viena, vai var to izolēt no pasaules? Vienu salauzīs jebkura vara, kas tā vien gaida ar savu priekšpulku, lai caur tevi izcirstu atkal logu uz Eiropu. Vai vari viena pastāvēt un savu brīvi nosargāt? Un, galvenais, kas būs tie, kas to darīs? Vai esi izaudzinājusi tādu paaudzi? Vai tev vēl ir daudz tādu dēlu un meitu, kas kāps uz altāra, lai brīvības vārdā sevi upurētu?
Maz, pārlieku maz to ir palicis, jo, jaunajiem brīves laikiem atnākot, neesi centusies par to runāt un tādā garā jauno paaudzi mācīt un skubināt uz brīvestību. Mēs, vecā paaudze, apspiestības laikos baidījāmies par to runāt, lai jums nevietā nepaspruktu vārds un nevērtos ceļš uz plašo Sibīriju, mēs it kā jūs žēlojām. Tagad, kad naudas vara visu pārņēmusi, nav, kas ieklausās. Bet vajadzētu, jo drīz būs jālemj, būt brīvai Latvijai vai ne! Un vai, paliekot vieni, brīvību nosargāsim? Ja ne, ar ko iet kopā?
Ar Austrumiem? Kas jau sensenis, gan zirgu pakaviem, gan tanku kāpurķēdēm žvadzot, mūs centušies samalt. To jau izjutām, zaudējot trešo daļu savas tautas.
Ar Rietumiem? Arī no turienes nākusi 700 gadu verdzība un tomēr daudz civilizētākas tautas. Ar kuru? Kā būs Rietumos? Visi sola un sola labumus, bet cik lieli būs zaudējumi? Neviens to skaidri nesaka. Ja kāds teic, tam aizbāž muti. Un valdība klusē!
Ko darīt mums, pārējiem, kas vēl neesam izlēmuši?