Gada sākumā, apspriežot 2003. gada valsts budžetu, tapa skaidrs, ka visu tautsaimniecības nozaru attīstībai naudas nepietiks, tāpēc valdība solīja, ka trūkstošo finansējumu piešķirs gada vidū, izdarot budžeta likuma grozījumus.
Gada sākumā, apspriežot 2003. gada valsts budžetu, tapa skaidrs, ka visu tautsaimniecības nozaru attīstībai naudas nepietiks, tāpēc valdība solīja, ka trūkstošo finansējumu piešķirs gada vidū, izdarot budžeta likuma grozījumus. Cik pamatoti bija solījumi? Par to Ziņu» korespondenta saruna ar Tautas partijas priekšsēdētāju, bijušo zemkopības ministru Ati Slakteri.
Kā Tautas partija vērtē valdības piedāvātos 2003. gada budžeta grozījumus?
Katrai valdībai un Saeimai budžets ir gada galvenais likums. Visiem pozīcijas partiju solījumiem dokumentāli jāizpaužas budžetā. Tomēr redzam, ka pamatbudžetā netika iekļauti daudzi jautājumi, kurus atrisināt ar budžeta grozījumu palīdzību partijas solīja pirmsvēlēšanu laikā. Valdība savulaik teica, ka būs lieli nodokļu papildu ieņēmumi. Tika nomainītas atbildīgās amatpersonas, acīmredzot cerot, ka tas dos būtisku ieņēmumu palielinājumu. Tagad pat Ministru prezidents Einārs Repše atzinis, ka nesokas tā, kā bijis iecerēts. Uzskatu, ka vairumā gadījumu jaunieceltajām amatpersonām galvenais bija «Jaunā laika» biedra karte, nevis profesionalitāte. Var minēt Galvenās muitas pārvaldes vadītāja Vītoliņa nomaiņu, joprojām viņu vērtēju kā zinošāko šajā jomā.
Bija solīts, ka lauksaimnieki saņems 6,7 miljonus latu, pašvaldību investīcijām – 10, bet skolotāji algām – 4,7 miljonus utt. Solījumi «ķēra» arī minimālās pensijas, taču pašlaik budžeta grozījumos nav pat puses no tiem. Par apbrīnojamu var nosaukt veselības aizsardzībai solīto. Pirms vēlēšanām tie bija 130 miljoni latu, Āris Auders skandāla laikā «atvēlēja» 102 miljonus. Tagadējā ministre Ingrīda Circene sacīja, ka nebūtu slikti saņemt vismaz 30 miljonu, taču budžeta grozījumos piedāvā tikai 13 miljonus latu. Tas nozīmē, ka budžeta palielinājums veselības sektorā faktiski ir mazāks nekā pērnajā gadā. Uzskatu, ka strādāts ir nevis labāk, bet ievērojami sliktāk. Valdības vīriem mazāk jāsola, vairāk jāizdara. Latvija sen nav piedzīvojusi tāda līmeņa solījumu nepildīšanu.
Pašlaik valdība mēģina no solījumiem atkāpties, sakot, ka to nebija domāts izdarīt uzreiz. Tagad drudžaini tiek meklēts risinājums. Piemēram, lauksaimniekiem piešķir pusi no subsīdijām nepieciešamajiem līdzekļiem. Pagaidām tā vēl nav nauda, bet atkal tikai solījums. Valdība līdzekļus, kas bija paredzēti subsīdijām, izlietoja citiem mērķiem, un tas nozīmē, ka gada beigās to pietrūks. Zemkopības ministrijā atkal būs budžeta deficīts. Pagājušajā gadā finansēja un šogad sāka nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu. Tagad tās atbalstam vairs nav līdzekļu, neviens par to nerunā un neprasa. Jājautā – kā tad laukos bezdarbs pazudīs, ja nebūs valsts atbalsta? Valdība pašlaik tur nav ieguldījusi ne santīma.
Bet ir taču nozares, kurās strādājošie jau šomēnes saņem ievērojamu algas pielikumu…
Apsveicu tos, kas saņem lielākas algas. Tomēr valstvīriem ir jāsabalansē iespējas ar vēlmēm. Pašlaik medicīnas darbinieks ar zināmu skaudību var skatīties uz policistu, kura algas pielikums ir lielāks par mediķa pamatalgu. Protams, daļa ir apmierināti, bet jāatrod līdzsvars. Kad mūsu partija veidoja valdību, algas visām no budžeta finansētajām nozarēm palielināja pakāpeniski. Piemēram, šogad izglītības darbinieku algu paaugstināšanā bija paredzēts pēdējais posms, kuram Repšes valdība nav atradusi naudu. Kad budžets būs iesniegts Saeimā, mēģināsim to labot.
Uz jautājumu, kā būs, ja «Jaunais laiks» atradīs visus 400 miljonus latu, kurus solīja pirms vēlēšanām, varu atbildēt: kā valsts pilsonis par to tikai priecāšos. Man būtu žēl, ja es nebūtu šajā procesā piedalījies. Diemžēl jau iepriekš redzams, ka solījumi ir utopiski, tiem nav nekādas saistības ar realitāti.
Straujo budžeta palielinājumu saistīja ar nodokļu iekasēšanas sistēmas sakārtošanu. Kā vērtējat pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā?
Tā darbā neredzu nekādus uzlabojumus. Patiesībā ir daudz sliktāk, jo šāgada pamatbudžetā nodokļu iekasēšanas tempa palielinājums bija prognozēts divas reizes zemāks nekā pagājušajā gadā. Netika pat plānots, ka būs labāk. Arī premjers atzīst, ka situācija nav uzlabojusies. Līdz ar to tās bijušas tikai runas un manipulācijas, lai ieliktu amatos savus cilvēkus.
Kāds ir Tautas partijas viedoklis par premjerministra ierēdņu kadru politiku?
Sākumā daudz runāja par ierēdņu profesionalitāti, tagad redzam, ka amatos izvirza cilvēkus bez atbilstošas izglītības un pieredzes. Galvenā prasība ir «Jaunā laika» biedra karte. Zemkopības ministrijā tikai pēc šā principa nomainīja Lauku atbalsta fonda ekspertu, kuram ir vairāku augstskolu ekonomiskā izglītība, pret partijas biedru, kurš pat nav spējis pabeigt LLU. Augsti kvalificētu zemkopības tirgus analītiķi nomainīja pret partijas biedru, kas no tā neko nesaprot. Tas ir ļoti ciniski.
Galvenais – notiek varas centralizācija. Atšķirībā no citām partijām, kurām ir nodaļas visā Latvijā, «Jaunais laiks» ir uz Rīgu orientēta partija. Tas izpaužas arī finanšu sadalē. Agrāk tās izlīdzināti nonāca visos valsts reģionos. Piemēram, Jelgavas rajonā pagājušajā gadā tie bija vairāk nekā 400 tūkstoši latu. Šogad vairs nav ne santīma. Cik man zināms, no visiem «ruļļiem» ir izņemta 2. ģimnāzijas sporta halles projektēšanai nepieciešamā nauda. Tas nozīmē, ka netiek atbalstītas pašvaldību investīcijas. Viss taču ir saistīts, gan kadru politika, gan varas koncentrēšana.
Šajā valstī nenovēlu nevienam pārāk daudz varas. Labāk, lai pastāv varu līdzsvars. Latvijā tas ielikts jau Satversmē. Pašreiz cilvēki ir sākuši baidīties. Daudzus atbrīvo bez tiesiska pamatojuma, tikai vēlāk piemeklējot oficiālu iemeslu. Man bija grūti iedomāties, ka to piedzīvosim 2003. gadā. Skaidri redzams, ka premjers visos vadošajos amatos vēlas ielikt sev pietuvinātus cilvēkus, un tas nevar nekrist acīs.
Tas noved pie tā, ka cilvēki sāk izvairīties pieņemt lēmumus. Katrs lēmums var dot iemeslu atlaist no darba vai nobīdīt malā. Paredzu diezgan sliktus laikus, jo noteicošais pašlaik ir baiļu atmosfēra.
Kā vērtējat ap KNAB vadītāja amatu pēdējā laikā savērpto intrigu?
Skaidrs ir viens – šai organizācijai jāpārbauda arī partiju finansējuma likumība, tāpēc vēlme virzīt amatā premjera padomnieku nav īpaši apsveicama. Šim cilvēkam jābūt maksimāli distancētam no jebkuriem politiskajiem spēkiem. Arī «Jaunā laika» finansējumam jābūt objektīvu pārbaužu objektam.
Kāds ir jūsu skatījums uz reģionālās reformas gaitu?
Tās līdzšinējā gaita bijusi neapmierinoša. Valdībai varu novēlēt beidzot pieņemt kādu noteiktu lēmumu. Lēmumu par ierēdņu nomaiņu pieņem ātri un bez šaubīšanās, bet reģionālajā reformā tas netiek darīts. Labi, ka premjers vismaz ir izteicies, ka nav nepieciešamas otrā līmeņa vēlētās pašvaldības. Protams, par to var diskutēt, tomēr vismaz ir izteikts viedoklis. Manuprāt, nepieciešamas spēcīgas pirmā līmeņa (pagastu) pašvaldības, bet, kā jau teicu, galvenais ir pieņemt lēmumu. Būtu dīvaini, ja pienāktu pašvaldību vēlēšanas, bet valsts nebūtu spējusi līdz galam atrisināt šo problēmu.
Daudzas pašvaldību sūdzas, ka lēmumu pieņemšanas pārāk lielā centralizācija kavē ārvalstu investīcijas. Ko piedāvājat?
Esmu pārāk centralizētu lēmumu pieņemšanas pretinieks. Ja būtu iespējams, šo jautājumu risinātu, daudz lielāku varu un arī atbildību piešķirot reģioniem. Tas cieši saistīts ar jau pieminēto reģionālo reformu. Vēl neliels laika sprīdis, un jau būs par vēlu pieņemt lēmumu, jo sāksies pašvaldību vēlēšanu kampaņa un viss apstāsies. Pagaidām nevēlos šajā jomā valdībai oponēt, jo ir daudz neskaidrību. Tomēr premjera teiktais, ka Latvija ir maza un katra vieta ir no Rīgas ar roku aizsniedzama, nav pieņemama.
