Kāpēc skolēnam rodas grūtības mācīšanās procesā? Ko darīt vecākiem, lūdzām pastāstīt psiholoģi Evitu Sondoru.
Kāpēc skolēnam rodas grūtības mācīšanās procesā? Ko darīt vecākiem, lūdzām pastāstīt psiholoģi Evitu Sondoru.
Mācīšanās grūtības bērniem mūsdienās kļuvusi par mācību procesa aktualitāti. Šī problēma ir cieši saistīta ar citu, proti, uzmanības traucējumiem, kas bieži vien ir cēlonis bērna nespējai tikt līdzi mācību programmai. Parasti uzmanības traucējumi ir pirmsskolas vecumā. Vecākiem jākļūst uzmanīgiem, ja bērns ir haotisks, neuztver teikto, nespēj noteiktu laiku veltīt vienai nodarbei. Bērnudārzā audzēkņa uzmanības traucējumus var novērot saskarsmē ar vienaudžiem.
Uzmanības traucējumu cēloņi var būt vairāki. Tie var būt ģenētiski iedzimtas smadzeņu uzbūves vai nervu sistēmas īpatnības. Šo iedzimtību var regulēt ar medikamentiem, konsultējoties ar speciālistiem. Taču problēma var attīstīties arī laika gaitā – to var ietekmēt gaisotne ģimenē, tas, cik bērns tur jūtas droši. Ļoti svarīga ir pedagoga un vecāku sadarbība, arī psihologa iesaistīšana.
Mēs visi piedzimstam ar motivāciju darboties, vēlmi izzināt. Ja motivācija zūd, tātad bērns jau ir saskāries ar kādām grūtībām. Parasti tā ir vilšanās izziņas procesā. Bērns nav guvis panākumus, nav atzinīgi novērtēts, viņš nav saņēmis nepieciešamo uzmanību, atbalstu utt. Bērns sāk domāt: «Es neko nevaru, man neiznāk», rodas pesimisms. Katrs ar to tiek galā citādi. Daži to slāpē ar bravūru, agresivitāti. Tāpēc vecākiem jāņem vērā, ka bērnam ir ļoti svarīgas un nepieciešamas pozitīvas emocijas. Vecāki aizpilda viņa emocionālo «trauku». Bērnam ir svarīgi saņemt novērtējumu, taču šajā vērtēšanas sistēmā līdz galam nav atrasts vidusceļš. Gan vecākiem, gan arī pedagogam katrā bērna darbā jācenšas atrast nianses, par ko viņu uzslavēt. Lūk, šis novērtējums, uzslava arī veicina motivāciju darboties, izzināt. Arī skolā pedagogiem būtu jāņem vērā skolēna spēju līmenis, jo tas katram ir savs. Saprotams, ka klasē, kurā ir trīsdesmit bērnu, tas ir grūti izdarāms, taču bērnam, kas atpaliek mācībās, šī motivācija zūd ar uzviju.
Manā praksē bija gadījums, kad klasē skolotāja pie sienas bija piekārusi uzzīmētu māju ar stāviem, bet lejā – pagrabs. Šajā mājā atbilstoši sekmēm bija izvietotas bērnu fotogrāfijas un vārdi. Protams, pagrabā «mitinājās» nesekmīgākie. Vai šāda metode var būt motivējoša?
Katrā neveiksmē vecākiem ar bērnu jābūt kopā, jāatbalsta viņš, jo katra neveiksme ir traumējoša.
Gan bērnudārzā, gan arī skolā viens no diagnostikas paņēmieniem ir zīmēšana. Zīmējums atklāj bērna dziļākos pārdzīvojumus, ko varbūt arī vecāki nav pamanījuši, tāpēc ir svarīgi, lai bērnudārza vai skolas pedagogs regulāri pārrunātu ar vecākiem savus novērojumus, lai savlaicīgi konstatētu problēmas.
Skolā bērnam kādā brīdī rodas pirmās grūtības un, ja viņš tām nav ticis pāri, zūd tālākā motivācija iegūt zināšanas. Vecākiem tas būtu jāpamana un kopā ar bērnu lēni jāmēģina izprast, skaidrot viņam neapgūto mācību vielu, likumsakarības. Kad bērns ticis galā ar uzdevumu, svarīga ir pozitīva uzslava, kas dod pārliecību, atbalsta sajūtu. Ja bērnam ir kādas grūtības, ja ilgstoši nav panākumu sekmēs, viņu var lūgt uzzīmēt problēmas, mēģinot izanalizēt, kādi priekšmeti, uzdevumi sagādā grūtības.
Mācīšanās procesu ietekmē arī sociālā vide, kolektīvs. Motivāciju mācīties veido daudzi faktori – individualitāte, psihe, rakstura īpatnības, temperaments, spēja iekļauties kolektīvā, tāpēc vecākiem kopīgi ar pedagogiem savlaicīgi jāmeklē risinājums visiem problēmjautājumiem.
