Šonedēļ Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete Vīnē piedalās Austrijas valdības organizētajā deviņu valstu sanāksmē, kur tiek apspriesta tā dēvētās mazo valstu grupas sadarbība.
Šonedēļ Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete Vīnē piedalās Austrijas valdības organizētajā deviņu valstu sanāksmē, kur tiek apspriesta tā dēvētās mazo valstu grupas sadarbība. Tikšanās notiek laikā, kad Eiropas Konventa sekretariāts ir sagatavojis pilnu Eiropas Savienības (ES) konstitucionālā līguma projekta tekstu un Konventa darbs ir izšķirošajā nobeiguma posmā. Sanāksmes dalībnieki izteica savus viedokļus par Konventa darba gaitu un mazo valstu grupas sadarbību.
Priecē, ka par ļoti nopietniem jautājumiem varam spriest kopā un vienlīdzīgi ar Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas, Slovākijas, Čehijas un Ungārijas valdību pārstāvjiem.
Vakar Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga devās uz Krievijas inteliģences metropoli Sanktpēterburgu, lai piedalītos pilsētas 300 gadu jubilejas svinībās. Pirms ceļa viņa pauda pārliecību, ka mūsu valsts attiecības ar Krieviju noregulēsies ar ES starpniecību: «Sanktpēterburgā notiks ES un Krievijas galotņu apspriede, kurā piedalīšos arī es. Tas liecina, ka tagad Latvijas un Krievijas attiecības tiek iekļautas citā formātā: no vienas puses Latvija kā ES daļa, bet no otras puses Krievija,» teica Latvijas prezidente, «Ceru, ka pienāks laiks, kad varēsim veidot tikpat intensīvas divpusējās attiecības starp Latviju un Krieviju, kādas pastāv starp Latviju un citām mūsu kaimiņvalstīm.»
Arī tas priecē, jo tikai retajam ierindas pilsonim Latvijā nav apnicis ieilgušais saspīlējums abu valstu attiecībās, un jo ātrāk tas tiks novērsts, jo labāk un abām valstīm ekonomiski izdevīgāk tas būs.
Patīkami ir arī vairāki citi nozīmīgi notikumi, kas arvien pārliecinošāk apliecina Latvijas potenciālos ieguvumus un priekšrocības, kādas sagaidāmas pēc iestāšanās ES. Taču līdzīgas prieka izpausmes nedrīkstētu pārvērsties «atkarībā», jāsaglabā veselais saprāts, spriešanas spējas. Diemžēl tas saka priekšā, ka minētie un neskaitāmi citi rozā sapņi var pavisam prozaiski izplēnēt elementāras neizdarības dēļ. Domāju gluži tehniskas problēmas, kas (it kā) pēkšņi varētu aizšķērsot mūsu iekļaušanos Eiropas Leiputrijā. Piemēram, Latvijas nespēju nodrošināt Latvijas muitas un ES informatīvo sistēmu savietojamību. Šajā ziņā esam starp Eiropas Komisijas (EK) viskritizētākajām kandidātvalstīm. Pagājušajā nedēļā EK visām ES dalībvalstīm nosūtīja pārskatu par kandidātvalstu saistībām likumdošanā, un Latvija ar Čehiju tajā bija otrā visvairāk peltā valsts pēc Polijas.
Tas nepriecē. Īpaši nav izprotams tas, ka trīs mēnešus pēc pirmās brīdinājuma vēstules no EK Latvija joprojām nav ņēmusi vērā aizrādījumus par nepabeigtu likumdošanas sakārtošanu un jaunu normu ieviešanu nodokļu, transporta, muitas un finanšu kontrolē. Latvija pagaidām ir ņēmusi vērā kritiku vienīgi brīvās kapitāla kustības ziņā. EK vēlreiz atgādina, ka Latvijai steidzami jāpievērš uzmanība institūciju darba uzlabošanai un informācijas tehnoloģiju sistēmu sakārtošanai nodokļu administrācijā un muitā, strukturālo fondu līdzekļu finansiālās kontroles struktūru izveidošanai un atlikušo likumu pieņemšanai jūras transporta sektorā. Lai gan šim EK pārskatam ir konstatējošs raksturs (jo pārskats nesatur nekādus bargus brīdinājumus), tam vajadzētu likt sarosīties mūsu ierēdņiem, turklāt jo sevišķi muitas darbības uzlabošanā. Laika ir atlicis ļoti maz – tikai nepilns gads –, un var izrādīties, ka tas, ko nav izdevies izdarīt vairāku gadu laikā, nebūs iespējams arī atlikušajos 11 mēnešos līdz nākamā gada 1. maijam, kad, visticamāk, Latvija varētu pievienoties ES. Ja līdz tam nepaspēsim sakārtot muitu atbilstoši ES nosacījumiem, varam tikt atstāti ārpus spēles laukuma. Tas ir, varēsim «stāvēt pie ratiem», kamēr pārējās jaunās dalībvalstis baudīs ES kopīgās priekšrocības, Latvijas valsts kasei garām aizies daudzi miljoni. Turklāt vissmagāk tādā gadījumā cietīs zemnieki, kuru produkcijai būs liegts nokļūt ES tirgū…
ES izvirzījusi prasību Latvijas muitai nodrošināt datu savietojamību ar divām ES sistēmām: integrētā tarifa vadības sistēmu un elektronisko tranzīta kontroles sistēmu.
Tarifa vadības sistēma nozīmē, ka muita precēm, kas tiek pārvietotas pāri ES ārējai robežai, varēs piemērot vienotus ES tarifus. Savukārt tranzīta sistēma nozīmē elektronisku tranzīta kontroli kravām, kuru pārvadāšanai tranzītā tiek formētas muitas deklarācijas. Paredzēts, ka pēc iestāšanās ES tiks kontrolēta gan to tranzīta kravu kustība, kas šķērso ES ārējo robežu un pārvietojas tranzītā uz kādu no ES valstīm, gan to, kas kursē starp ES valstīm.
Patlaban Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas iestādes dara visu, lai līdz 2004. gada 1. maijam tiktu nodrošināta Latvijas un ES valstu muitas iestādēs izmantoto informatīvo sistēmu savietojamība. Līdz šā gada decembrim muita plānojusi ieviest pagaidu sistēmu, kas darbosies arī pēc iestāšanās ES, kamēr tiks iegādāts viss pilnīgai muitas sistēmai paredzētais.
Līdzšinējās muļļāšanās iemesli galvenajos vilcienos sabiedrībai ir zināmi: nesaskaņas robežsardzes un muitnieku darbā, strīdi par ietekmi un citas korupcijas pazīmes, kā arī nepietiekamais finansējums… Vai mums izdosies no tā visa atbrīvoties 11 mēnešu laikā? Turklāt citas ES kandidātvalstis muitas darbību uzlabot sākušas daudz agrāk, kamēr Latvija vēl vilcinājusies. Neizdarības saknes ir dziļas. Turklāt satraukumu vieš pašreizējās valdības arvien pamanāmākā nekompetence finanšu lietās, «aizmirstot» vai drīzāk ignorējot finansiālās saistības ar ES. Ja tās netiks pildītas, Latvija var ļoti smagi zaudēt.
Diemžēl vispārējais «taupības režīms», ko tik stingri piekopj premjers un eksbaņķieris Einārs Repše, sāk atgādināt seno angļu parunu par cilvēku, kas nav tik bagāts, lai atļautos pirkt lētas kurpes.
