Kas mainīsies uz Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu pēc 2004. gada 1. maija? Ko darīs robežsargi?
Kas mainīsies uz Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu pēc 2004. gada 1. maija? Ko darīs robežsargi?
Valsts robežu neviens nelikvidēs
Visupirms jāizgaisina maldi, ka pēc pievienošanās ES iekšējās robežas vairs nepastāvēs. Pirmkārt, pēc 2004. gada 1. maija robežkontrole pastāvēs tādā pašā veidā kā pašlaik. Otrkārt, pat pēc pievienošanās Šengenas līgumam, kad robežkontroles vairs nebūs, Latvijas valsts robeža paliks. Tā pastāvēs kā uz kartes, tā dabā, un uz tās turpinās darboties Latvijas Republikas likumi.
Robežsargi vismaz trīs gadus pārbaudīs tikpat stingri
Ja referendumos visās trijās Baltijas valstīs pilsoņi nobalsos par iestāšanos ES, tad no 2004. gada 1. maija Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidostas un ostas kļūs par ES ārējo robežu, bet robeža ar Lietuvu un Igauniju – par ES iekšējo robežu.
Atšķirība tāda, ka austrumu robeža tiks sargāta stingrāk, bet Latvijas robeža ar Lietuvu un Igauniju – līdz Latvija pievienosies Šengenas līgumam (vismaz līdz 2007. gadam). Ministru prezidenta Eināra Repšes iniciatīva atļaut šķērsot robežu ar Lietuvu un Igauniju ar atvieglinātiem noteikumiem nav guvusi tālāku virzību Baltijas valstu Ministru padomē.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, Galvenās pārvaldes priekšnieks Ivars Zālītis skaidro, ka ES prasa Latvijas Valsts robežsardzei «saglabāt robežkontroli pilnā apmērā, kamēr vien nebūs atsevišķa ES lēmuma par Latvijas pievienošanos Šengenas zonai».
Lai mainītu līdzšinējo kārtību, ir nepieciešams politisks lēmums visās trijās Baltijas valstīs un saskaņojums ar ES. Vienīgās pārmaiņas uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju pēc 2004. gada 1. maija būs tādas, ka tiks pārtrauktas visas investīcijas robežpunktu izbūvē un infrastruktūras izveidē, apliecināja Ivars Zālītis.
Pēc pievienošanās Šengenas sistēmai (ne ātrāk kā 2007. gadā) uz Igaunijas un Lietuvas robežas vairs nepastāvēs nekāda robežkontrole, vienīgi robežrajonos paredzamas imigrācijas dienestu biežākas patruļas, apliecina Valsts robežsardzes amatpersonas.
Muita neaizies pavisam
Pārmaiņas muitas darbā būs būtiskas – no 2004. gada 1. maija muita uz Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu samazina savu darba apjomu. Saeimas ESIC Galvenās muitas pārvaldes nodaļas priekšniece Ingrīda Gulbe teica, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES samazināsies apstrādājamo dokumentu daudzums muitā un tādēļ arī kopējais darba apjoms varētu kļūt mazāks. Latvijas robežkontroles punktos, kas kļūs par ES iekšējo robežu, muitas kontrole saglabāsies deklarēšanā un specifisku muitas dokumentu sagatavošanā.
Pēc riska analīzes un operatīvās informācijas iespējamas pēkšņās muitas pārbaudes uz robežas, meklējot narkotikas, stratēģiskos ieročus vai antīkās vērtības, taču regulāru kontroļu vairs nebūs, un transporta plūsma uz robežas tādēļ neaizkavēsies, apliecināja Galvenajā muitas pārvaldē.
Tā kā Latvija būs ES ārējā robeža, uz tās darba būs vairāk, jo prasības, šķērsojot ES ārējo robežu, ir ļoti stingras. Ingrīda Gulbe prognozē, ka nav gaidāms ievērojams darbvietu samazinājums muitā, jo muitnieki, kuru tagadējie pienākumi vairs nebūs nepieciešami uz robežas, tiks pārorientēti uz darbu ES ārējās robežas kontrolē (uz austrumu robežas darbinieku skaitu plānots palielināt par trešdaļu), dokumentu noformēšanā valsts iekšienē un akcīzes nodokļa administrēšanā. Tomēr kopumā muitas darbinieku skaits var nedaudz sarukt sakarā ar noformējamo dokumentu skaita krasu samazinājumu, jo preču kravas uz ES un no tās nebūs jāmuito.
Visnepatīkamākajā situācijā varētu nonākt muitas brokeri – tie, kas atmuito kravas, kuras nāk no ES, visticamāk, zaudēs darbu. Taču arī viņiem ir iespējams pārorientēties uz darbu ES ārējas robežas kontrolē un akcīzes nodokļa administrēšanā.
Visi muitas nodaļu vadītāji drīzumā tiks iepazīstināti ar projekta «Izmaiņas uz iekšējās un ārējās robežas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā» rezultātiem. Tad viņi labāk spēs atbildēt uz savu darbinieku jautājumiem, kādas pārmaiņas darbā var atnest Latvijas pievienošanās ES.
