Pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš strādā Eināra Repšes valdība. Ja atceramies, rudenī darbs tika sākts ar dažu ministriju likvidāciju, dažu reorganizāciju un jaunu dibināšanu.
Pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš strādā Eināra Repšes valdība. Ja atceramies, rudenī darbs tika sākts ar dažu ministriju likvidāciju, dažu reorganizāciju un jaunu dibināšanu. Tāpēc vēl jo interesantāk tagad ir uzzināt, ko tad šīs reformas devušas. Daudzmaz ir skaidrs, ar ko jānodarbojas divām reorganizētajām – Valsts reformu un pašvaldību lietu ministrijai un Vides ministrijai –, toties divu jaunradīto uzdevumi un pienākumi tolaik vēl bija neskaidri arī to vadītājiem. Sabiedrības integrācijas ministra Nila Muižnieka aktivitāte pēdējā laikā ir acīmredzama, un domājams, ka dos tik nepieciešamos rezultātus. Toties daudz nemanāmāki un klusāki bija Aināra Baštika vadītās ministrijas uzdevumi un veikums: valdībā iesniegts pāris iniciatīvu, nu kaut vai bērnu stāvokļa uzlabošanai, lai arī šajā jomā vēl palikuši daudzi solītie un darāmie darbi.
Tagad ir redzams nopietnākais viņu devums jauno laiku valdības darbā. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts izstrādājis grozījumus noteikumos par erotisku un pornogrāfisku materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu. Turpmāk erotiska rakstura materiālus – preses izdevumus un videokasetes – to izplatītājiem būs jāiesaiņo necaurspīdīgās aploksnēs vai kabatiņās tā, lai būtu redzams vienīgi nosaukums. Tas vajadzīgs, lai pasargātu bērnus no viņiem nevēlamas informācijas, tā sekmējot Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasību izpildi.
Tiktāl būtu skaidrs. Tomēr neliels pārsteigums par to, ka ministrija, kuras vadītājs ir baptistu draudzes mācītājs, uzskatījusi par pirmšķirīgu uzdevumu pievērsties tieši šim jautājumam, tomēr paliek. Vēl jo vairāk, kad atceramies Latvijas Pirmās partijas priekšvēlēšanu programmu, deputātu kandidātu uzstāšanās un solījumus daudz nopietnāk pievērsties ģimenes, bērnu un jo īpaši bāreņu jautājumam. Runas bija kaismīgas, bet tagad redzam arī padarīto. Nenoliedzot to, ka noteikumu grozījumos skartie jautājumi precizējami vai sakārtojami, tomēr, šķiet, ir problēmas, kas gaida savu risinājumu pirmām kārtām. Turklāt grozījumi jāapstiprina gan valsts sekretāru sanāksmē, gan vēlāk valdībā, kur tos noteikti vētīs pēc būtības.
Līdz šim tika uzskatīts, ka šī ministrija izveidota, lai novērstu nelabvēlīgās ģimenes, bērnu klaiņošanu, pusaudžu narkomāniju un tamlīdzīgas sabiedrību satraucošas lietas. Īpašas prasības saprāta robežās erotiska satura preses izdevumu tirgošanai nebūtu nekas briesmīgs, bet, ja tiek uzskatīts, ka tā ir visu iepriekš izplatīto problēmu sakne, paliek tā nedaudz dīvaini. Pasakot A, jāsaka arī B. Ko ministrs domā par erotiska satura televīzijas reklāmām? Varbūt ziepju «Fa» reklāmā redzamās krūtis aizstāt ar melnu kvadrātiņu? Tad jau jāsaka uzreiz – pliko Nagli no TV reklāmas ārā, prezervatīvu paciņu fotogrāfijas nost! Un tā tālāk, jo visu var novest līdz absurdam. Un aizliegt erotiskas reklāmas kā šķiru vispār. Aizliegt minisvārkus, plikās meiteņu nabas vasarā un «trūcīgus» peldkostīmus pludmalē! Galu galā šķiet, ka likums jau paredz, kas ir erotika un kas pornogrāfija un kur ko var tirgot.
