«Latvijas ceļš» Saeimā ir iesniedzis priekšlikumu mainīt vēlēšanu likumu, aizstājot iekšēji grozāmos sarakstus ar ārēji grozāmajiem sarakstiem.
«Latvijas ceļš» Saeimā ir iesniedzis priekšlikumu mainīt vēlēšanu likumu, aizstājot iekšēji grozāmos sarakstus ar ārēji grozāmajiem sarakstiem. No citu politisko spēku puses bieži vien dzirdami iebildumi, ka šī reforma esot izdevīga tikai dažām partijām vai arī ka šie ārēji grozāmie saraksti nedarbosies, jo esot pārāk sarežģīti. Dzirdēts arī viedoklis ja jau ko maina, tad visu vēlēšanu sistēmu uzreiz, ieviešot mažoritāro sistēmu.
LR Satversme paredz proporcionālo vēlēšanu sistēmu, un to mainīt iespējams tikai tad, ja to vēlas vismaz divas trešdaļas Saeimas deputātu. Protams, pastāvot pašreizējam politisko spēku sadalījumam, naivi iedomāties, ka kaut kas tāds iespējams. Ja nākamā Saeima gribēs aizstāt proporcionālo sistēmu ar mažoritāro vai jaukto, «LC» ir gatavs par to diskutēt.
Katrai valstij jāizvēlas tā vēlēšanu sistēma, kas tai tobrīd ir piemērotākā. Sistēmu tagad mēs grozīt nespējam, bet varam izdarīt labojumus vēlēšanu likumā. Viena no iespējām ir ieviest ārēji grozāmos sarakstus, kas daudz plašāk ļaus vēlētājiem ietekmēt šo vēlēšanu iznākumu, balsojot arī par cilvēkiem no citiem sarakstiem, kurus viņi atbalsta. Pēc tāda likuma (ar nelielām modifikācijām) Latvijā divdesmitajos gados un trīsdesmito gadu sākumā jau vēlēja Saeimu deputātus. Toreiz tas nešķita pārāk sarežģīts, un vēlētāji prata orientēties ārēji grozāmajos sarakstos. Bet pēc 60 gadiem uzskatīt vēlētājus par neizglītotākiem nav īpaši nopietni tāda attieksme liecina par ārēji grozāmo sarakstu noliedzējiem.
Ko nozīmē ārēji grozāmie saraksti? Pašlaik mums ir iekšēji grozāmie saraksti, kuros mēs varam pielikt krustiņus sev tīkamajiem kandidātiem vai izsvītrot nevēlamos, tādējādi ietekmējot kandidātu secību šā saraksta iekšienē. Ārēji grozāmie saraksti dos iespēju balsot arī par kandidātiem no citiem sarakstiem. Piemēram, ja Vidzemē partijai būs 26 kandidāti, tad, izsvītrotā kandidāta vietā ierakstot kādu no cita saraksta, vēlētājs «savai» listei dos divdesmit piecas divdesmit sestās daļas no pilnas balss, bet viena divdesmit sestā daļa tiks tam sarakstam, no kura nāks ierakstītais kandidāts.
Kādas priekšrocības ir ārēji grozāmiem sarakstiem? Pašlaik daudzi uzskata, ka viņiem ir pārāk maz iespēju ietekmēt Saeimas sastāvu, un tāpēc nepiedalās vēlēšanās. Pēc tam šie cilvēki nejūtas atbildīgi par valdību, kuru nav vēlējuši. Vēlētāju atbalstu iegūs tie saraksti, kuros būs vairāk pazīstamu, populāru un kompetentu kandidātu. Pagaidām aiz populāru līderu mugurām parlamentā iekļūst arī gadījuma cilvēki, kas nav spējīgi pilnvērtīgi veikt deputātu pienākumus. Pastāvot ārēji grozāmiem sarakstiem, partijas būs spiestas rūpīgāk apsvērt, kādus cilvēkus iekļaut savā sarakstā.
