Šogad izstādē «Zemgales uzņēmējs 2003» pirmo reizi risinājās projektu konkurss «Uzņēmējdarbības ideja», kur bija aicināti piedalīties jaunieši no 17 līdz 25 gadu vecumam.
Šogad izstādē «Zemgales uzņēmējs 2003» pirmo reizi risinājās projektu konkurss «Uzņēmējdarbības ideja», kur bija aicināti piedalīties jaunieši no 17 līdz 25 gadu vecumam. Gan žūrija, gan dalībnieki, gan pedagogi ir vienisprātis, ka pasākums ir lietderīgs un turpināšanas vērts. Par reālāko biznesa ideju balvā datoru no Hipotēku bankas saņēmā Spīdolas ģimnāzijas audzēknes Madaras Ziebergas trušu audzēšanas saimniecības projekts.
Konkursa nolūks, aprakstot, pēc autora domām, perspektīvāko uzņēmējdarbības veidu, bija stimulēt jauniešu pievēršanos biznesa aktivitātēm, nākotnē veicinot uzņēmējdarbības attīstību Zemgalē. Pavisam konkursam bija iesniegts 11 biznesa plānu, kas orientēti gan uz dažādu pakalpojumu, gan rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Pakalpojumu jomā konkursanti piedāvāja revīzijas, juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus, viesu nama, tirdzniecības tīkla, picērijas, kafejnīcas un tējnīcas izveidi. Lauksaimniekiem interesanti būtu dzirdēt par medus un tā produktu ražošanas, trušu audzēšanas, smiltsērkšķu dārza izveides iespējām. Savukārt uz kokapstrādes pārpalikumu izmantošanu bija vērsts skaidu brikešu ražošanas projekts.
Žūrijas komisijas pārstāvis Jelgavas Domes Īpašuma konversijas pārvaldes attīstības sektora vadītājs Edijs Mercs projektus vērtē kā daudzveidīgus. Daudzi to autori strādājuši ar plašu faktu materiālu, ne vien teorētiski, bet arī praktiski izanalizējuši situāciju, izmantojuši gan literatūru un pedagogu padomus, gan arī ģimenes, radu un draugu pieredzi. Tas, cik katrs projekts ir realizējams, ir laika, papildu zināšanu un iemaņu jautājums.
Vērtēšanas komisijas locekle Hipotēku bankas Jelgavas nodaļas vadītāja Laura Saulīte atzīst, ka darbu iepazīšana devusi lielu pozitīvu lādiņu – tik daudz gaišuma un enerģijas bijis biznesa plānos. Lielai daļai autoru jau izveidojies priekšstats par attiecīgo uzņēmējdarbības virzienu, protams, ir jāpilnveido zināšanas par konkurenci, projektu faktiskajām realizācijas izmaksām un niansēm, kas saistītas ar projektu finanšu aprēķinu veikšanu kredīta saņemšanai bankā.
Publiskajā prezentācijā no pieciem projektiem galveno balvu izpelnījās Spīdolas ģimnāzijas audzēknes Madaras Ziebergas zemnieku saimniecības «Pūkainīši» projekts, kas vērsts uz trušu audzēšanu un bezatlikumu tehnoloģiju, realizējot ne vien gaļu, bet arī ādas, trušu mēslus, asinis plazmas iegūšanai un no dzīvnieku ķepām izgatavojot suvenīrus. Trušu mēslos paredzēts audzēt tārpus makšķerniekiem, bet pēc izsijāšanas palikušo masu – kastingu – fasēt un pārdot kā mēslojumu telpaugiem. Biznesa plāna izstrādi sekmējis tas, ka Madarai ir izpratne par trušu audzēšanu – mājās ir naturālā saimniecība. Savulaik meitenes mamma Sarmīte, kad meklējusi nodarbošanos, mudinājusi meitu izstrādāt projektu, lai pati nopietnāk pievērstos trušu audzēšanai. Tolaik gan tas nav noticis, bet šogad meita pie trušiem atgriezusies un ieceri izvērsusi plašākā mērogā, līdz galu galā radusies bezatlikumu tehnoloģija.
Arī Sandras Kalniņas – Gerhardes un Leldes Bitēnas medus ražošanas projekts saistīts ar ģimenes uzņēmumu, izmantojot vecāsmātes un vectēva saimniecības iespējas un iesaistot aktivitātēs citus radus un draugus. Abas ieguva balvu kā interesantāk noformētā projekta autores. Savukārt Līgas Troices profesionāli izstrādātais radniecīgais biznesa plāns, ko godalgoja kā veselīgāko ideju, par bišu indes iegūšanu jau aptvēra plašākus mērogus un ražošanas apjomus.
Visjaunākās konkursa dalībnieces Spīdolas ģimnāzijas 10. klases audzēknes Agnese Nartiša un Laura Grīnberga, izstrādājot picērijas biznesa plānu, bija nopietni analizējušas arī Jelgavas centrālās daļas ēdināšanas uzņēmumu plusus un mīnusus. Par šo mārketinga pētījumu abas arī tika nominētas balvai. Savukārt Egils Dreismanis no 4. vidusskolas balvu saņēma par optimistiskāko biznesa plānu. No prezentētajiem projektiem skaidu brikešu ražošanas uzņēmuma izveide bija finansiāli ietilpīgākā. «Arī lidojumu un uzdrīkstēšanos vajag parādīt,» tā darbu raksturoja žūrijas locekļi.
Kopumā no pieciem finālam izvirzītajiem darbiem četri pārstāvēja Spīdolas ģimnāziju, turklāt prezentācijai tika atlasīti visi šīs skolas skolēnu darbi. «Šāds pasākums ir ļoti lietderīgs, vajadzīgs un noteikti turpināms. Tiešām esam priecīgas, žēl vienīgi, ka neiesniedzām vairāk biznesa ideju projektu, jo ģimnāzijā šogad izstrādāti vismaz divi desmiti. Bet skolēni domāja, ka dominēs studentu darbi un viņu veikums negūs ievērību,» iespaidos dalījās Spīdolas ģimnāzijas pedagoģes Inta Jorniņa un Inga Bolmane. Savukārt vērtēšanas komisijas locekle Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Līga Mihejeva abām pasniedzējām izteica gandarījumu par ekonomikas pamatu pasniegšanas līmeni: «Tagad, kad pati esmu pārliecinājusies, jāteic: «Cepuri nost!» Ir prieks, ka skolotāji, ieguldot tik lielu darbu, redz arī atdevi. Darbi ir rūpīgi, pēc visām projektu prasībām izstrādāti.»
No Lauksaimniecības universitātes bija iesniegti tikai trīs projekti – viens no Pārtikas tehnoloģijas, divi no Ekonomikas fakultātes. «Domāju, ka studenti ir laika trūkumā – ir maģistra un bakalaura darbu laiks,» tā studentu nelielo atsaucību pamato profesore.
Spīdolas ģimnāzijas pasniedzējām jāpiekrīt arī tanī ziņā, ka skolēnu piezemētos, īstenojamos, savai videi domātos projektus būtu lietderīgi izplatīt laukos. Parādot kādas nozares aprēķinus, izmaksas, nepieciešamās bāzes nosacījumus, riskus un ieguvumus, iespējams, ne vienu vien lauku cilvēku varētu mudināt uz aktīvāku rīcību, rosināt paplašināt darbošanos vai sākt kaut ko no jauna. Turklāt ieklausīties jauniešu projektos būtu lietderīgi arī uzņēmējiem – darbos atrodama ne viena vien ievērības cienīga atziņa, kas ikdienas gaitā nav pamanīta.
