Izstādē «Zemgales uzņēmējs 2003» piedalījās 75 juridiskās personas un kāds desmits amatnieku un tirgotāju.
Izstādē «Zemgales uzņēmējs 2003» piedalījās 75 juridiskās personas un kāds desmits amatnieku un tirgotāju. Pasākumu apmeklēja apmēram trīs tūkstoši cilvēku. Tāda skaitļu izteiksmē ir nule aizritējušo uzņēmējdienu statistika. Taču šoreiz ne jau skaitļi ir tie, kas visprecīzāk raksturo pasākuma nozīmi.
Jāpiekrīt izstādes organizatoram Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļas vadītājam Aigaram Rublim, ka dalībnieku sastāvs šopavasar bijis krietni daudzveidīgāks. Arī uzņēmēju interese par pasākumu augusi. Finanšu pakalpojumu uzņēmumu (banku un apdrošināšanas sabiedrību) trūkumu kompensēja taustāmāku un praktiskāku pakalpojumu sniedzēju un ražotāju līdzdalība.
Savukārt ar apmeklētāju aktivitāti pasākums nevarēja lepoties – ne izstādes pirmajā, ne otrajā darba dienā Lauksaimniecības universitātes Sporta namā nebija apmeklētāju drūzmas, kas traucētu iepazīt piedāvājumu, kā tas noticis iepriekšējos gados.
«Uzņēmēju izstāde Jelgavā nav notikums,» tā lakoniski situāciju raksturo kāds uzņēmējs no Rīgas. Nupat viņš atgriezies no Saldus, kur uzreiz varējis just, ka pilsētai un tās iedzīvotājiem prātā ir tikai vienas domas un visa rosība saistās ar uzņēmējdienām. Jelgavā izstāde noritēja reizē ar Pilsētas svētku aktivitātēm un daudzo pasākumu gūzmā interesentu skaits saruka. «Piektdien, tuvojoties gājiena laikam, Sporta nams bija kā izslaucīts – visi apmeklētāji aizsteidzās prom. Arī sestdien, kad Raiņa parkā vai centrā risinājās koncerti vai citas aktivitātes, apmeklētāju tur bija krietni vairāk nekā pie Sporta nama. Sporta laukums bija pietiekami brīvs, lai Pilsētas svētku organizatori tur pulcētu amatniekus vai sarīkotu kādu koncertu. Papildu aktivitātes arī uzņēmējdienām piesaistītu vairāk apmeklētāju,» sprieda dalībnieki.
Izstādes norises laiks – pavasaris – tiek raksturots kā daudz izdevīgāks salīdzinājumā ar rudeni – cilvēki ir rosīgāki, aktīvāki un priecīgāki. Arī atrašanās vieta Sporta namā ir piemērotāka nekā Ledus halle, tomēr ne ideāla – apmeklētājiem līdz izstādes telpai bija jāšķērso Sporta nama gaiteņu labirinti, bet pašā telpā bija bezgaiss. «Iespējams, no malas tā liekas kā mētāšanās, bet piemērotu telpu un vietas trūkums sagādā problēmas,» skaidro A.Rublis, norādot, ka nākamā izstāde, iespējams, atkal notiks kādā citā vietā, lai būtu tuvāk apmeklētājiem, jo patērētāju interesei par pasākumu ir vistiešākais sakars ar dalībnieku apmierinātību. Jo sevišķi to, kuri izstādē cenšas savu produkciju realizēt, lai atpelnītu vismaz līdzdalības izdevumus. Arī pasākumu rīkot reizē ar Pilsētas svētkiem acīmredzot nav laba ideja, un turpmāk uzņēmēju izstāde tiks organizēta kā atsevišķs notikums.
Izstādes apmeklētāju aizpildītās anketas liecina, ka visvairāk iedzīvotāju pasākumu apmeklētu, ja tas notiktu pilsētas kultūras namā. Tiesa, arī Ledus halle ir samērā atzīta vieta. No dalībniekiem cilvēki visvairāk grib redzēt jaunus produktus, kā arī iepazīties ar jauniem uzņēmumiem. Apmeklētājiem nav mazsvarīga iespēja piedalīties loterijās. Astoņi anketu autori pasākumu apmeklējuši, lai dibinātu kontaktus ar uzņēmējiem, trīs – lai piedalītos degustācijās. No pārstāvētajām nozarēm cilvēkus visvairāk interesē pārtikas preču ražotāji, ievērojami mazāk būvniecības un apzaļumošanas firmas, finanšu pakalpojumi, daiļamatnieki un lauksaimniecības tehnikas piedāvātāji.
Vērtējot dalībniekus, apmeklētāji pauda viedokli, ka uzņēmumiem pietiekamā daudzumā būtu jānodrošinās ar informatīvo materiālu – reti kurš ir gatavs uz karstām pēdām apspriest pakalpojumu vai darījumu, savukārt mutiski teiktais ir pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Diemžēl dažas firmas, kas iepriekšējās reizēs vismaz uz vienas lapiņas piedāvājušas drukātu informāciju, šogad vairs nezin kāpēc tādas nav dalījušas. Ja vēl pie stenda gadās kāds sastrēgums vai arī stenda darbinieks ir ne visai kompetents, apmeklētājam jāpaliek neziņā.
Stenda darbinieki ir otra dalībnieku kritiskāk vērtētā pozīcija. Patīkami, ja par pārstāvi var teikt «īstais cilvēks īstajā vietā». Bet visai skumji ir reizēs, kad darbinieks degunu pacēlis gaisā vai arī cauri dežūrsmaidiņam uz āru laužas liekulības maska. Šo rindu autori izstādē pārsteidza kādas nopietnas pakalpojumu iestādes darbiniece – viņa nekautrējās iet klāt apmeklētājiem un aprunāties. Nav aprakstāms, cik vienkārši, saprotami un dabiski viņai tas izdevās. Ticiet vai ne, tas tiešām iedarbojas, un uzņēmējiem būtu nopietni jāpiedomā, kāds cilvēks viņa firmu pārstāv izstādē. Augstprātīgie un aizmigušie jāatstāj mājās.
