«Ziņu» 28. maija numurā bija Jelgavas Domes deputāta, publikācijā nenorādītas frakcijas vadītāja Jāņa Bērziņa vēstule «Tā nebūs tautas nobalsošana!».
«Ziņu» 28. maija numurā bija Jelgavas Domes deputāta, publikācijā nenorādītas frakcijas vadītāja Jāņa Bērziņa vēstule «Tā nebūs tautas nobalsošana!».
Latvijas Republikā vēlēšanu kārtība ir ļoti demokrātiska. Tā neliek vienaldzīgajiem, sliņķiem, nevīžām, aizmāršām vai ļoti aizņemtajiem iet uz vēlēšanām vai referenduma balsojumiem. Ja neiet uz referendumu, tad tas nozīmē, ka vēlētājs nav pret tajā izvirzīto balsojuma jautājumu. Viņš it kā paziņo, ka neskaitiet un nerēķinieties ar manu balsi, es atbalstu šo procesu. Līdz ar to likums, kas liek uzskaitīt tikai nobalsojošos un tikai tad rēķina procentus, cik «par» un cik «pret», ir ļoti pareizs. Ja Bērziņa kungs ir pret Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un pret to, ka Latvija tai pievienojas, tad lai to demonstrētu, būs vien jāiet uz referenduma vēlēšanu iecirkni. Neizdosies nobalsot, mājās sēžot.
Tas par vēlēšanu kārtību. Komentējot tālāk rakstīto, ka «1939. gadā, kad Augstākā padome pieņēma lēmumu par iestāšanos Padomju Savienībā,» jāteic, te deputāts demonstrē plašas «nezināšanas». 1939. gadā Latvijā nav nevienas Augstākās padomes, un netiek pieņemti lēmumi par iestāšanos Padomju Savienībā. 1939. gada augustā un septembrī PSRS un Vācija vienojās par pasaules sadalīšanu, pēc tam Vācija piekrita, ka PSRS okupē Baltijas valstis, ko tā arī paveica 1940. gada jūnijā. Gāžot K.Ulmaņa autoritāro varu, kas Latvijas Saeimu bija likvidējusi kā likumdošanas institūciju jau 1934. gada maijā, padomju ieceltā «ķiparu» valdība 1940. gadā sarīkoja tautas Saeimas vēlēšanas, kas pēc Maskavas diktāta izteica lūgumu par «tā sauktās darba tautas vēlmi būt vienotā saimē ar PSRS tautām». Starp citu, Latvijas sociāldemokrātu vadoņi sadarbojās ar padomju okupācijas varas nesējiem un palīdzēja likvidēt Latvijas neatkarību. Satversme toreiz tika samīta kājām, jo tautas referendums par aneksiju netika rīkots. Okupanti un viņu atbalstītāji no tā baidījās.
Tikai naivs, neizglītots vai Latvijai naidīgs cilvēks salīdzina Latvijas okupāciju no PSRS puses ar valsts pievienošanās procesu Eiropas Savienībai. Liela daļa vēlētāju jau gadiem atbalsta Saeimas vēlēšanās partijas, kas iestājas par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Tautas vairākums ir atbalstījis šo partiju nākšanu pie varas, valdību izveidošanu, kas saskaņoja likumdošanu, panāca Eiropas Savienības lēmumu pieņemt savienībā Latviju. Tagad atlicis tikai referendums, jo to grib Satversme, Saeima, valdība un cilvēki, kas vēlas dzīvot drošībā.
