Vakar Zemgales apgabaltiesā beidzās tiesu debates pēc Kriminālkodeksa 68. panta noziegumā pret cilvēci un par genocīdu apsūdzētā Nikolaja Larionova lietā.
Vakar Zemgales apgabaltiesā beidzās tiesu debates pēc Kriminālkodeksa 68. panta noziegumā pret cilvēci un par genocīdu apsūdzētā Nikolaja Larionova lietā. Prokurore tiesājamam pieprasīja brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, advokāts lūdza viņu attaisnot.
Zināms, ka LR pilsonis 1921. gadā Ludzas apriņķī Mērdzenes pagastā dzimušais Nikolajs Larionovs pēc Latvijas okupācijas 1949. gada deportāciju laikā kā vecākais operatīvais pilnvarotais strādāja Rīgā Valsts drošības ministrijā. Apsūdzībā teikts, ka viņš vainojams ap 150 ģimeņu jeb ne mazāk kā 504, pārsvarā Kurzemes novada iedzīvotāju (tajā skaitā arī bērnu), iekļaušanu deportējamo sarakstos. Zemgales apgabaltiesa šo lietu kopš 2002. gada 3. jūnija skatījusi 48 sēdēs. Process ir ļoti ilgs tāpēc, ka apsūdzībā figurē vairāk nekā simts cietušo (uz tiesas sēdēm no viņiem bija ieradies 21) un pašam apsūdzētajam ir vāja veselība. Proti, ārsti ir secinājuši, ka N.Larionovs tiesas sēdē var piedalīties ne ilgāk kā stundu.
Apsūdzības pants par šādiem noziegumiem paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem. Prokurore Antra Šīrone, kas pārstāv Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas centru, «Ziņām» teica, ka, pieprasot sodu, ņēmusi vērā gan vainu pastiprinošus, gan arī mīkstinošus apstākļus. Pirmajā gadījumā tas ir nozieguma smagums, otrajā – tas, ka vairāki cietušie N.Larionovam daļēji piedevuši un negrib, lai viņš tiktu sodīts bargi. Savukārt advokāts Aleksandrs Ogurcovs (viņš pazīstams kā Alfrēda Rubika aizstāvis tiesā), lūgdams N.Larionovu attaisnot, vedināja uz domām par to, ka izsūtāmo sarakstu veidošana nav pamats šo cilvēku izsūtīšanai. Iznāk, ka N.Larionovs ir bijis kā neapzinīga skrūvīte noziedzīgajā genocīda sistēmā. Tiesājamā pēdējais vārds un pats spriedums varētu būt sagaidāms ne ātrāk kā septembrī.
Jāpiebilst, ka par noziegumu pret cilvēci un genocīdu Latvijā notiesāti trīs pilsoņi un bijušie čekisti. 1995. gadā Rīgas apgabaltiesa mūža ieslodzījumu piesprieda 1908. gadā dzimušajam Alfonam Novikam (viņš mira cietumā), 2000. gadā tika notiesāti Mihails Farbtuhs un Jevgēnijs Savenko. Pirmais saņēma brīvības atņemšanu uz gadu un trim mēnešiem, otrais – uz diviem gadiem.
