Pirms pāris mēnešiem, kad Sesavas baznīcas draudzes priekšniece Irma Laščenko aicināja redakciju pārstāvjus uz dievnama 370 gadu jubileju, viņa ar lepnumu bilda, ka dievkalpojumā solījuši piedalīties arhibīskaps J.Vanags, kā arī solists J.Kurševs.
Pirms pāris mēnešiem, kad Sesavas baznīcas draudzes priekšniece Irma Laščenko aicināja redakciju pārstāvjus uz dievnama 370 gadu jubileju, viņa ar lepnumu bilda, ka dievkalpojumā solījuši piedalīties arhibīskaps Jānis Vanags, kā arī solists, mūsu pašu novadnieks Jānis Kurševs.
Aicinot cilvēkus atrauties no laicīgiem svētdienu priekiem, mazdārziņu dobēm un citādām rūpēm, daudz ko nozīmēt var ne tikai baznīcas galvas, bet arī iemīļota un jau Latvijā populāra dziedātāja vārds. Pēc skanīgā jubilejas koncerta ļoti sapostajā un pārpildītajā baznīcā lūdzu Jāni Kurševu pastāstīt par sevi «Ziņu» lasītājiem.
Kāda ir sajūta, dziedot baznīcā saviem novadniekiem?
Vienmēr šādās reizēs gribas nodziedāt labi. Savējie jau redz un var salīdzināt, vai esmu audzis un attīstījies. Gribas jau parādīties arvien labāk un labāk, lai nav mīcīšanās uz vietas. Svešākai publikai dziedāt ir vieglāk.
Domāju, ka bažām nav pamata. Pēc uzstāšanās pie jums baznīcā nāca klāt cilvēki un pateicās par gūto muzikālo baudījumu.
Man šī pateicība ir ļoti svarīga. Tā uzlādē, dod spēku turpmākajam darbam. Nepietiek ar to, ka tev samaksā naudu, tu nodziedi un aizej. Primārais ir cilvēciskā enerģija, patikšana un prieks.
Kā izvēlaties to, ko izpildāt baznīcās?
Man sava repertuāra ir maz, dziedu no notīm to, kas katrā gadījumā ir vajadzīgs. Uzstājos visur, kur uzaicina – gan luterāņu, gan katoļu, gan baptistu, gan arī pareizticīgo baznīcās (tajās esmu uzstājies ar Rīgas kori «Blagovestj»). Konfesijas nešķiroju. Ierobežo vienīgi laika trūkums. Arī patlaban mani steidzina eksāmenu sesija, beidzot Mūzikas akadēmijas trešo kursu.
Sesavas baznīcā jūs dziedājāt kopā arī ar savas mātes vadīto jaukto kori «Sidrabe».
Jā, «Sidrabē» dziedāju basa partiju. Kaut arī tagad palīdzēt korim iznāk maz, mātes kori atbalstīt man ir svēta lieta.
Pēdējā laikā jūs pazīst kā solistu, ar kuru sadarbojas maestro Raimonds Pauls. Nesen ar viņu kopā bijāt koncertā Jelgavā.
Divatā ar Normundu Rutuli esam izveidojuši koncertprogrammu, kurā izpildām R.Paula dziesmas. Ir koncerti, kad esam kopā arī ar pašu maestro.
Vai perspektīvā, domājot par klasisko un estrādes mūziku, nestāvat izvēles priekšā, cik ilgi varēs abu žanru dziedāšanu apvienot.
Jā, izšķirties vajadzēs. Man vairāk interesē klasika. Ļoti ceru, ka mana balss kļūs tik izkopta un stabila, ka varēšu dziedāt operā. Estrādei droši vien paliks atsevišķi projekti.
Pastāstiet, lūdzu, par savu ģimeni!
Mana sieva Marta nāk no Ventspils. Viņa studē Latvijas Universitātē angļu filoloģiju. Savulaik dziedāja grupā «Sea Stones»(«Jūras akmentiņi»), mūzika viņai ir tuva arī tagad. Piemēram, Eirovīzijā mūsu «flajiem» Marta bija kā fona dziedātāja. Īrējam dzīvesvietu Rīgā. Šajā ziņā man ir zināmas grūtības, jo parastā daudzdzīvokļu namā savas dziedāšanas dēļ jūtos kā miera traucētājs. Ar sievu diemžēl vēl neesam nokārtojuši personīgās attiecības ar baznīcu un tagad domājam, kā to izdarīt. Vajag nokristīt Elīzu, un pret šo lietu negribam izturēties pavirši. Ģimene mani vienā ziņā piezemē, taču arī daudz nozīmē.
***
Vizītkarte
Jānis Kurševs, dzimis 1977. gada 6. jūnijā muzikālā trīs bērnu ģimenē. Kristīts Skaistkalnes katoļu baznīcā.
Audzis Lielplatonē, mācījies Elejas un Platones pamatskolā.
1992. gadā iestājies Jelgavas Mūzikas koledžā kordiriģentu klasē.
Koledžas mācību beigu posmā pie pedagoga Vilmaāra Vasuļa sāka īpaši apgūt dziedāšanu.
1998. gadā iestājās Latvijas Mūzikas akadēmijā vokālajā klasē. Turpina studēt pedagoga, populārā operdziedoņa Kārļa Zariņa vadībā.
1999. gadā, pateicoties savas grupas «Puišu karogs» iedrošinājumam, piedalījies Latvijas Televīzijas organizētajā konkursā «Meklējam solistu», kur ieguvis skatītāju simpātiju balvu.
Daudz dziedājis baznīcās. Beidzamajā laikā ir kopīgi projekti ar Raimondu Paulu estrādes mūzikā.
Neprecējies, taču ir izveidojis ģimeni, audzina meitiņu Elīzu.
