Gandrīz ikviens, pat nespeciālists, varēs nosaukt tādu slavenu un leģendāru automašīnu markas kā «Ferrari», «Porsche», «Cadillac» un daudzas citas.
Gandrīz ikviens, pat nespeciālists, varēs nosaukt tādu slavenu un leģendāru automašīnu markas kā «Ferrari», «Porsche», «Cadillac» un daudzas citas. Tajā pašā laikā nopietns autofans atmiņā uz mūžīgiem laikiem būs noglabājis arī tādus bijušā sociālisma autorūpniecības ražojumus kā «vecā» «Škoda», VAZ «kapeika», Rumānijas «Renault» atdarinājums «Dacia», Dienvidslāvijas «Yugo» Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) autobūves lepnums «Trabant».
Savā laikā «Trabant» kļuva par VDR simbolu gluži tāpat kā kokakola Amerikā. Ne velti to VDR iedzīvotāji (un arī pārējie Austrumeiropas iedzīvotāji) sauca vienkārši par «mazo trabiju». Īpaši populāra mūspusē šī automašīna nebija, tomēr pat Jelgavā deviņdesmito sākumā daži eksemplāri bijuši, jo Vācijā tajā laikā tos varēja iegādāties par sviestmaizi. Kā vēsta izziņas līdzekļi, «trabija» 500. modelis konstruktoru domās un rasējumos parādījās jau 1957. gada novembrī, tomēr plašākai pasaulei tas tapa rādīts tikai pēc gada Leipcigas gadatirgū.
Tajā laikā divcilindru divtaktu dzinējs ar motociklam cienīgu dzinēja tilpumu 499 kubikcentimetri pircējiem tika piedāvāts divos variantos – 17 un 20 zirgspēku –, kas, par spīti pieticīgajam motoram, ļāva maksimāli «izspiest» 95 kilometrus stundā. Automašīnas karkass bija veidots no tērauda, bet virsbūve, pakļaujoties tā laika industrializācijas modes tendencēm, tika ražota no otrreizējām izejvielām. Automašīnas masa nebija lielāka par motocikla svaru ar blakusvāģi – 620 kilogramu. Turklāt motors un virsbūve bija tik vienkārši, ka remontu varējis veikt, izmantojot skrūvgriezi un desmitā numura atslēgu.
Savā laikā noticis pat amizants notikums, kad saražoto trabantu partiju nosūtīja pārdošanai uz Ungārijas lauku apvidu. Tā kā virsbūve bija izgatavota no otrreizējas pārstrādes zāģu skaidu paneļiem, barībā pieticīgās kazas visas automašīnas apgrauzušas līdz pašam «dzelzim». Rūpnīcas leģendas vēsta, ka pēc šā notikuma pieņemts lēmums virsbūves paneļus ražot no sintētiskiem materiāliem. Automašīnas izmērs un pieticīgā jauda bija pietiekami, lai četru cilvēku ģimene ar visām divu nedēļu atvaļinājumam nepieciešamajām mantām un pārtiku varētu nokļūt no sociālistiskās Vācijas uz tajā laikā populāro Bulgārijas Melnās jūras piekrasti. Savā laikā «Trabant» modeļu klāstā bija pat «universāla» tipa virsbūve ar palielinātu – līdz 40 zirgspēku – jaudu.
Pienāca 1991. gads, kad pēc abu Vāciju apvienošanās slēdza «Trabant» rūpnīcu. Līdz tam bija saražotas 3 096 099 automašīnas. Pašlaik, pēc policijas ziņām, pa Vācijas ceļiem tehniskajā kārtībā ripo 124 459 «trabiju». Jāpiebilst, ka pašā Vācijā pret savas autobūves un vēstures lieciniekiem izturas ar lielu pietāti, tāpēc šo automašīnu cienītāji apvienojušies daudzos klubos un rīko regulārus saietus. Zaudēta vēsture nekam nav vajadzīga. Saudzēsim to!
