Latvija kopumā atbalsta Eiropas Komisijas piedāvājumu reformēt līdzšinējo lauksaimniecības politiku.
Latvija kopumā atbalsta Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu reformēt līdzšinējo lauksaimniecības politiku. Daļa priekšlikumu mūsu valstij ir izdevīgāki nekā pašreizējā lauksaimniecības politika, lai gan ir arī tādi, kas Latvijai nav pieņemami.
Grib mainīt lauksaimniecības politiku
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze devās uz Briseli – uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdi, lai aizstāvētu Latvijas pozīciju jautājumā par lauksaimniecības politikas reformu. Ministrs reformas nosauca par radikālām. Atgriezies M.Roze uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta lauksaimniecības politikas reformā, jo tādējādi redzam iespēju iegūt papildu līdzekļus lauku apvidiem. Reforma ir nepieciešama, lai nodrošinātu pašreizējās kandidātvalstis ar nepieciešamajiem atbalsta līdzekļiem pēc to iestāšanās ES. Ja līdzšinējā lauksaimniecības politika netiek reformēta, var izrādīties, ka līdzekļi, ko saņems jaunās dalībvalstis, būs nepietiekami. Ministrs pozitīvi novērtēja EK vēlmi vienkāršot integrētās administrēšanas un kontroles sistēmu. Diemžēl īstas skaidrības, kad un kā tas notiks, nav arī pašai EK. ES dalībvalstu un kandidātvalstu lauksaimniecības ministru tikšanās laikā M.Roze pauda viedokli, ka skaidrībai jābūt pēc iespējas ātrāk, jo Latvija ir sākusi darbu pie šīs sistēmas ieviešanas.
Negrib iepirkt rudzus intervencē
EK piedāvā samazināt graudu intervences cenu no pašreizējā 101,31 eiro par tonnu līdz 95,35 eiro par tonnu 2004./2005. gadā. Savukārt rudzus plānots vispār izslēgt no intervences sistēmas. Latvija nav ieinteresēta atbalstīt šo piedāvājumu, jo tā realizēšana nozīmētu labības audzētāju situācijas pasliktināšanos.
«Piedāvājums samazināt graudu intervences cenu un izslēgt rudzus no intervences Latvijai nav pieņemams. Taču jāredz, kāds ir piedāvājums kopumā, kādi varētu būt kompensācijas mehānismi. Par tiem gan mēs vēlētos ātrāk uzzināt,» teica M.Roze.
Diemžēl mūsu lauksaimniekus īpaši interesējošās izmaiņas graudu intervencē ES lauksaimniecības ministru tikšanās laikā netika pārrunātas. M.Roze vien minēja, ka Polija, tāpat kā Latvija, iebilst pret rudzu izņemšanu no intervences, savukārt Vācija, kur ir rudzu pārpalikums, atbalsta šo priekšlikumu.
Neskaidrā atdalīšana
Joprojām nav skaidrības, kā realizēs EK ieceri tiešos maksājumus atdalīt no ražošanas apjomiem un aizstāt tos ar vienotu maksājumu saimniecībai. Piedāvājums paredz šā maksājuma lielumu katrai saimniecībai noteikt, pamatojoties uz references summu, kāda saņemta par laukaugu maksājumiem, liellopu un teļa gaļu, pienu un piena produktiem, aitu un kazu gaļu, kartupeļu cieti, pākšaugiem, rīsiem, sēklu un sauso lopbarību. Tiesības saņemt maksājumus būs tikai par lauksaimniecības zemēm. M.Roze uzskata, ka, ieviešot šādu maksājumu, netiks stimulēta saimniecību attīstība, jo atbalsta maksājumu lielums nemainīsies atkarībā no tā, ko un cik saimniecība ražo. Turklāt joprojām nav īstas skaidrības, kā notiks šis process.
Par šo priekšlikumu ir daudz strīdu arī starp pašām ES dalībvalstīm. Tiešo maksājumu atdalīšanu no ražošanas atbalsta Apvienotā Karaliste un Vācija, kas ir KLP reformas iniciatore kā lielākā maksātāja ES budžetā.
Plāno samazināt piena iepirkuma cenu
EK lauksaimniecības politikas reformas priekšlikumos ir plānots samazināt piena iepirkuma mērķa cenu no pašreizējiem 19 santīmiem līdz 13 santīmiem par litru. Latvijas piena ražotājiem šis priekšlikums ir nepieņemams, jo tas nozīmē, ka piena iepirkuma cena nepalielināsies tik strauji, kā bija cerēts. Zemkopības ministrija uzskata, ka, samazinoties piena iepirkuma cenai ES valstīs, Latvija ātrāk sasniegs šīs cenas līmeni. M.Roze sacīja, ka viņš vēlētos, lai par pienu zemniekiem maksātu pēc iespējas vairāk, taču cena ir jāsabalansē ar piena pārstrādes uzņēmumu spēju samaksāt par izejvielu, un diez vai pēc gada kāds Latvijas piena pārstrādes uzņēmums būs spējīgs uzreiz dot par piena litru 19 santīmu.
Nav akmenī iecirsts
Pašlaik tie ir tikai EK priekšlikumi, kurus dalībvalstis nepārtraukti koriģē. Pastāv pieņēmums, ka Grieķijas prezidentūra steigsies pēc iespējas ātrāk pieņemt gala lēmumu par kopējās lauksaimniecības politikas reformas pamatnostādnēm un apstiprināt tās nākamās lauksaimniecības padomes tikšanās reizē, kas plānota 11. un 12. jūnijā Luksemburgā.
