Uz Latvijas politiskās skatuves darbojošās personas ar apskaužamu regularitāti rūpējas par to, lai mums, vērotājiem, ik pa laikam sagādātu gan varenas izpriecas, gan liktu aizdomāties par notikumu slēptajiem dzinējmehānismiem.
Uz Latvijas politiskās skatuves darbojošās personas ar apskaužamu regularitāti rūpējas par to, lai mums, vērotājiem, ik pa laikam sagādātu gan varenas izpriecas, gan liktu aizdomāties par notikumu slēptajiem dzinējmehānismiem. Kāds Latvijas žurnālistikas patriarhs savā laikā gan teicis, ka tas tiek darīts speciāli, lai novērstu žurnālistus uz citām – publisko skandālu – sliedēm un mazinātu viņu vēlmi urķēties daudz būtiskākās problēmās.
Par to, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs ir Latvijas oligarhs vai nav, acīmredzot kaut kad uzzināsim tiesiskā ceļā. Pašreizējā publiskai vērtēšanai izliktā cīkstēšanās starp Latvijas Pirmās partijas Šlesera un Laksas kungiem un Lemberga kungu no otras puses ir pāraugusi vienkārša politiskā kašķa robežas. Vakar Latvijas radiointervijā Arnolds Laksa sacīja, ka ventspilnieks Aivars Lembergs Latvijas valstij ir nozadzis miljonos mērāmus resursus. Turklāt viņš publiski pauda cerību, ka tiesībsargājošās iestādes, izvērtējot viņa iesniegtos dokumentus, ierosinās krimināllietu, kas «ļaus atvērt ārvalstu banku durvis un ieskatīties Lemberga personīgajos kontos». Pēc šīs ieskatīšanās, kas, cerams, tiesiskā ceļā apstiprinās jau sen radušās aizdomas par viņa miljonāra statusu, varēsim tikpat tiesiskā ceļā uzzināt ne tikai par Laksas un daudzu citu kungu patiesajiem ienākumiem.
Laksas kungs gan saka, ka Pirmās partijas pēdējā laika aktivitātes saistībā ar Lembergu nav savstarpējs konflikts, bet gan vēršanās pret valsts izzadzējiem. Lemberga izteikumus par partijas darbības motivāciju viņš nosaucis par klajiem meliem, jo ar savām aktivitātēm Ventspils mērs gribot izmeklēšanu padarīt par šovu.
Pirms Saeimas vēlēšanām šī partija bija viena no tām, kas ar atklātu paziņojumu vērsās pret tā laika it kā visiem zināmajiem, tomēr vārdā nesauktajiem oligarhiem. Tagad politiķis un Saeimas deputāts Ventspils mēru novērtējis kā vienīgo klasisko Latvijas oligarhu, kuram piederot masu informācijas līdzekļi un esot ietekme uz tiesu varu. Turklāt Lembergam esot arī negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Smalkjūtīgi gan tiek noklusēts vēl par diviem personāžiem – bijušo Tautas partijas līderi Andri Šķēli un Laksas kunga partijas biedru un premjera biedru Ainaru Šleseru. Par Šleseru runājot, viņš gan atzinis, ka premjera biedrs nav īstais oligarhs. Interesanti būtu uzzināt politiķa vērtējuma metodoloģiskos pamatus.
Savā laikā, kad pie varas bija Šķēles valdība, nevienam it kā nebija noslēpums, ka Latvijā valda oligarhi, ka politiskie spēki cieši savijušies ar finanšu un ekonomiskajiem grupējumiem un nonākuši to atkarībā, un viens otrs politologs pat izteicās par jaunu Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Toreiz tika bilsts, ka tikai tad, kad viss būs sadalīts un pārdalīts, politikā ienāks cilvēki, kas pratīs pārvaldīt valsti tīrām rokām un sirdsapziņu. Jauni cilvēki politikā tā kā būtu ienākuši, tikai nav īstas pārliecības, ka tas būtu ienesis arī jaunu attieksmi un publiskas politikas metodes. Joprojām nav mainījušās metodes un paņēmieni, kā tikt galā ar saviem politiskajiem un ekonomiskajiem pretiniekiem. Nekas jauns arsenālā nav parādījies. Ja vien par tādu neuzskata jauno, bet patiesībā to pašu veco ekonomisko spēku vēlmi pārdalīt jau sadalīto pīrāgu.
Tikmēr skatītāji var mierīgi vērot nāvīgā klinčā saķērušos cīnītājus un minēt, kurš izrādīsies muskuļotāks.
*Klinčs – boksa termins, kad tuvcīņā pretinieks tiek aptverts, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
