Runas par reģionālo reformu nerimst jau daudzus gadus. Ļaudīm atmiņā no ulmaņlaikiem būs palikuši apriņķi, kuru centros varēja nokārtot visas mantiskās un sadzīviskās darīšanas.
Runas par reģionālo reformu nerimst jau daudzus gadus. Ļaudīm atmiņā no ulmaņlaikiem būs palikuši apriņķi, kuru centros varēja nokārtot visas mantiskās un sadzīviskās darīšanas. Mūsdienās cilvēkus satrauc viens – vai pēc reģionālās reformas katram no mums dzīvot kļūs labāk vai sliktāk.
Kā šīs lietas tiek risinātas citās valstīs? Kā reģionālo reformu vērtē Pasaules Bankas eksperti?
Pasaules Bankas (PB) eksperti ziņojumā «Latvija pēc teritoriālās reformas» pārstāv uzskatu, ka, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, Latvijai būtu nepieciešams apsvērt atteikšanos no pašreizējā dalījuma rajonos. To funkcijas varētu nodot daudz lielākai administrācijas vienībai.
Kā vienu no iespējām PB eksperti ierosina izveidot noteiktam sektoram specifiskus rajonus. Latvijā veselības aprūpei jau ir astoņi slimokasu reģioni, tāpēc pašreizējās rajonu funkcijas, piemēram, veco ļaužu aprūpes namu vai transporta plānošanu, varētu organizēt līdzīgi. Speciālie rajoni varētu arī nodrošināt vidējo izglītību, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un centralizētu ūdensapgādi vairākiem novadiem.
Alternatīva būtu šīs funkcijas deleģēt daudzfunkcionālai reģionālās pārvaldes vienībai. PB eksperti norāda, ka jau tagad pastāv juridisks pamats šādai institūcijai Latvijā, jo likums par administratīvi teritoriālo reformu nosaka, ka valsts iedalās reģionālajās vienībās ar nosaukumu «apriņķis». Apriņķis ir administratīvā teritorija, kas ietver novadus, pilsētas, pagastus un republikas pilsētas, izņemot Rīgu. Taču likums nedefinē, kādas funkcijas tiek piešķirtas šim līmenim, tas nosaka, ka jābūt ievērotam subsidiaritātes principam, sadalot funkcijas starp valsts administrāciju, reģioniem un novadiem. Pamatojoties uz to, patlaban ir izstrādāts jauns likuma projekts par apriņķu vietējo pārvalžu izveidošanu, tas paredz, ka apriņķa robežas atbilst Latvijas vēsturiskajiem apgabaliem – Kurzemei, Rīgai, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei. Apriņķu padomes būs jāievēl slēgtās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Katra apriņķa padome sastāvēs no 20 deputātiem.
PB eksperti ziņojumā ir pievērsuši uzmanību tam, ka Latvijas kaimiņvalstīs (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā) ir izveidotas daudzfunkcionālas otrā līmeņa pārvaldes institūcijas un to vidējais lielums ir līdzīgs tiem, kādus piedāvā Latvijas reģionālās plānošanas jurisdikcijām. Piemēram, Dānijā reģioni ir atbildīgi par slimnīcām, vidējo izglītību un reģionu fizisko plānošanu. Norvēģijā reģioni papildus minētajam vēl ir atbildīgi arī par arodizglītību, bērnu labklājības iestādēm, institūcijām narkomānu un alkoholiķu ārstēšanai, reģionālo ceļu izveidi un uzturēšanu, kā arī sabiedrisko transportu. Abās valstīs reģionālā līmeņa pārvaldes ir atbildīgas par pamata un vidējo izglītību. Eksperti norādījuši, ka Ziemeļvalstīs ir tieši vēlētas padomes, līdzīga struktūra varētu būt arī Latvijā. No tieši vēlētām padomēm vēlāk būtu vieglāk prasīt atbildību nekā no padomēm, kuras ir aizklāti ievēlētas no katra novada. Tās arī labāk ievērotu reģionālās intereses, nevis kļūtu atkarīgas no atsevišķu novadu šaurām interesēm. Šajā gadījumā reģionālajām pārvaldēm būtu drīzāk piedāvāto apriņķu, nevis reģionālo plānošanas un attīstības vadīšanas institūciju pazīmes.
Valdības iecerētā reforma varētu sekmēt Eiropas Savienības prasību izpildi par cieto atkritumu pārstrādi, jo valdībai būs jādibina starppašvaldību aģentūras, lai uzturētu paredzētās 11 izgāztuves un vadītu cieto atkritumu savākšanu un transportēšanu.
Pasaules Banka savā ziņojumā norāda, ka valdībai būtu jāapsver izmaiņas valdības starplīmeņu organizācijā un funkcijās, jo pēc apvienošanas rajoni pārsvarā vairs nebūs nepieciešami. Tomēr novadi varētu izrādīties pārāk mazi, lai organizētu sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvaldītu ceļiem piešķirto finansējumu un uzturētu pansionātus un bērnunamus.
PB ziņojumā norādīts, ka galvenais labums no pašvaldību apvienošanās būs tas, ka tiks mainīta jurisdikcija, kurā tiek pieņemti lēmumi par vietējiem pakalpojumiem. Lēmumi, kas agrāk bija saistīti ar konfliktiem un vienošanos starp jurisdikcijām, tagad tiks pieņemti jurisdikciju iekšienē.
Vēl eksperti ir secinājuši, ka apvienošanās mazinās atšķirību diapazonu nodokļu ieņēmumos uz vienu iedzīvotāju pirms finanšu izlīdzināšanas. Ja saglabātos pašreizējā pašvaldību struktūra, pirms finanšu izlīdzināšanas nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju svārstīsies no 17 līdz 232 latiem. Pēc apvienošanās šie ieņēmumi būtu no 33 līdz 169 latiem.
***
Pasaules Bankas ekspertu atzinumi
Izglītībā:
pēc apvienošanās vieglāk risināt nenokomplektēto klašu un skolu problēmu kopumā.
Veselības aizsardzībā:
samazināsies vispārējo slimnīcu skaits no 130 uz 60, pārveidojot daļu no tām par veco ļaužu aprūpes centriem.
Sociālajā palīdzībā:
ietvers nabadzības indikatoru kopīgajā ieņēmumu sadales formulā;
nodrošinās sociālo palīdzību tajos apvidos, kur tā ir visvairāk vajadzīga; garantētā minimālā ienākuma finansējums tiks izlietots paredzētajam mērķim.
Sabiedriskajos pakalpojumos:
mainot likumus, pašvaldības nevarēs izvairīties no tarifu regulēšanas;
mudinās novadus veidot kopīgus sabiedrisko pakalpojumu regulatorus.
***
Likuma projekts par apriņķu vietējo
pārvalžu izveidošanu piedāvā:
sagatavot un ieviest teritoriālās attīstības programmas;
sagatavot un realizēt teritoriālo plānošanu;
realizēt investīciju politiku, noteikt ceļu un satiksmes politiku;
veicināt tūrismu;
realizēt kultūras un veselības aprūpes politiku;
nodrošināt sociālo aprūpi;
realizēt vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un nodarbinātības politiku.
